Knaaniešu dialekti
| Knaaniešu dialekti לשון כנען | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Čehija, Polija, Lužica | |
| Reģions: | Centrāleiropa | |
| Pratēju skaits: | izmirusi | |
| Valodu saime: | indoeiropiešu baltu-slāvu slāvu rietumslāvu čehu-slovāku Knaaniešu dialekti | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | czk — Knaaniešu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Knaaniešu dialekti jeb knaaniešu valoda (ivritā: לשון כנען, lešon Knaan — ‘Knaānas valoda’) bija ebreju kopienu lietoti rietumslāvu dialekti vai valodas paveidi viduslaiku Centrāleiropā. Tie galvenokārt bija sastopami Čehijas zemēs, kā arī mūsdienu Polijas, Lužicas un citu rietumslāvu apgabalu ebreju kopienās. Mūsdienās knaaniešu dialekti ir izmiruši.[1]
Nosaukums cēlies no ebreju ģeoetniskā apzīmējuma Knaan, ar kuru viduslaiku ebreju avotos apzīmēja slāvu zemes uz austrumiem no vācu valodu teritorijām. Tāpēc knaaniešu dialekti literatūrā tiek saukti arī par jūdu slāvu valodu, jūdu čehu valodu vai Knaānas valodu.[1]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Knaaniešu dialekti veidojās viduslaikos rietumslāvu zemēs dzīvojošo ebreju kopienās. Tie balstījās uz vietējām slāvu valodām, īpaši senčehu un citiem rietumslāvu dialektiem, bet tika lietoti ebreju kopienu sociālajā un reliģiskajā vidē.
Lielākā daļa zināmo knaaniešu valodas paraugu ir saistīti ar čehu zemēm, tāpēc šo valodu bieži identificē ar jūdu čehu valodu. Tomēr termins var aptvert arī citus jūdu rietumslāvu valodas paveidus, kas pastāvēja Polijā un Lužicā.[2]
Rakstītie knaaniešu dialektu pieminekļi ir ļoti ierobežoti. Tie galvenokārt saglabājušies kā slāvu glosas ebreju reliģiskajos tekstos un kā uzraksti ebreju rakstā. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir uzraksti uz viduslaiku monētām, kas kaltas Polijā 12.–13. gadsimtā.[1]
Knaaniešu dialekti izzuda vēlajos viduslaikos. To izzušanu parasti saista ar aškenazu kultūras nostiprināšanos Centrāleiropā un jidiša izplatību ebreju kopienās. Daļa pētnieku uzskata, ka slāvu cilmes aizguvumi jidišā var būt saistīti ar agrākajiem knaaniešu dialektiem, tomēr šis jautājums pētniecībā nav viennozīmīgs.[1]
Rakstība
[labot | labot pirmkodu]Knaaniešu dialekti tika pierakstīti galvenokārt ar ebreju rakstu. Rakstība atspoguļoja vietējās slāvu valodas skaņas, izmantojot ebreju alfabēta burtus.
Saglabājušies teksti ir fragmentāri, tāpēc knaaniešu dialektu fonoloģija, gramatika un leksika nav pilnībā rekonstruējama.
Klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Knaaniešu dialekti tiek klasificēti kā izmirusi rietumslāvu jūdu valoda vai dialektu grupa. Tie bija saistīti ar čehu, poļu un sorbu valodu vidi, taču nav skaidrs, cik lielā mērā tie atšķīrās no apkārtējo slāvu iedzīvotāju valodām.
Valodai piešķirts ISO 639-3 kods czk.[1]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Knaaniešu dialekti.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu] | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|