Pāriet uz saturu

Kognitīvā zinātne

Vikipēdijas lapa
Kognitīvās zinātnes sešstūris — filozofija, valodniecība, antropoloģija, neirozinātne, mākslīgais intelekts un psiholoģija

Kognitīvā zinātne, arī kognitīvistika, ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta izziņas un iztēles procesus, prātu un intelektu — procesus, ar kuru palīdzību organismi un mākslīgas sistēmas iegūst, reprezentē, apstrādā un izmanto informāciju. Tās centrālais pētniecības objekts ir mehānismi, kas nosaka informācijas uztveri, glabāšanu, apstrādi un izmantošanu gan cilvēkos un dzīvniekos, gan mākslīgās sistēmās. Kognitīvā zinātne apvieno dažādu disciplīnu pieejas, tostarp psiholoģijas, neirozinātnes, valodniecības, filozofijas, datorzinātnes, mākslīgā intelekta pētniecības un antropoloģijas metodes. Šī starpdisciplinārā pieeja ļauj analizēt kognitīvos procesus dažādos līmeņos — no uzvedības un teorētiskiem modeļiem līdz smadzeņu neirālajiem mehānismiem un skaitļošanas simulācijām.

Izziņas un iztēles procesi ir mentālo procesu kopumu, kas ietver uztveri, uzmanību, atmiņu, mācīšanos, domāšanu, spriešanu, problēmu risināšanu un valodas lietojumu. Kognitīvā zinātne cenšas izskaidrot, kā šie procesi rodas smadzeņu darbībā, kā tie strukturē zināšanas par pasauli un kā līdzīgas funkcijas iespējams modelēt arī mākslīgās sistēmās.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]