Kognitīvais stils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kognitīvais stils parāda to, kādā veidā indivīds apstrādā informāciju.

Kognitīvo stilu raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no individuālajām spēju atšķirībām, kas raksturo maksimālo veiktspēju, kognitīvie stili raksturo cilvēka tipisko domāšanu, atcerēšanos vai problēmu risināšanu. Kognitīvie stili parasti tiek raksturoti kā personības aspekts, kas ietekmē attieksmi, vērtības un sociālo mijiedarbību. Kognitīvo procesu sistēma ietver sajūtas, uztveri, uzmanību, atmiņu, domāšanu, valodu. Tā kalpo tam, lai cilvēks dažādi uztvertu, uzkrātu un pārveidotu informāciju, kas nāk no vides, organisma un atmiņas.[1] Organizācijās kvalitāti un kvantitāti kognitīvajā uzvedībā asociē ar aktivitātēm, kā domāšanu, mācīšanos, problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanu, veidojot būtisku ietekmi uz produktivitāti, veiktspēju un izaugsmes potenciālu. Kognitīvo stilu modelis un tā pievienotais instruments, kognitīvo stilu aptauja, nosaka uzvedības modeļus, kas raksturīgi ir kā pamats, kas ir šajās aktivitātēs. Instruments identificē kognitīvos stilus, kas netieši norāda vēlamo un konsekventos modeļus atbildēs, kas ir gan patstāvīgs un nepatstāvīgs, kā arī apzināts.[1] Ar kognitīvo procesu palīdzību cilvēks iegūst un pārstrādā informāciju savas darbības vadīšanai. Apstrāde sākas no izlases veida uztveres un noslēdzas tad, kad apzināti tiek pieņemts lēmums. Darbības vadīšana iespējama tikai tad, ja iegūstam informāciju par to, kā darbība attīstās. Ja darbība ved uz ieplānoto mērķi, to var turpināt tādā pašā veidā. Toties, ja darbība atšķiras no ieplānotā, iespējams to labot.[2]

Kognitīvie stili[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistemātiskais stils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saistīts ar loģiku, racionālu uzvedību, kas tiek veidota soli pa solim, secīgu pieeju domāšanā, mācībās, problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.[1] Cilvēki, kuri ir sistemātiski domātāji, pieiet problēmai, to strukturējot, pielietojot kādu metodi, kurai sekojot, nonāk pie iespējamā risinājuma. Piemēram, ražošanas vadībā sistemātiski domājošie cilvēki var izstrādāt metodi, kur, izmantojot savu pieredzi, tiks ietaupīts laiks un piepūle.[3]

Intuitīvais stils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saistīts ar spontānu, holistisku un vizuālu pieeju.[1] Intuitīvā stila domātāju stratēģija ir vairāk hipotēžu testēšana, izmēģinājumu veidošana un kļūdu pieļaušana. Viņi vairāk ir gatavi lēkāt no vienas metodes uz otru, atmetot informāciju un esot jutīgiem pret niansēm, ko, iespējams, nevar identificēt mutiski. Intuitīvā stila domātāji uzdevumos bieži dublē pamata metodi, kas jau iepriekš ir bijusi izmantota vai citu optimizēta, kad viņš darbojas ar konkrēto problēmu. Intuitīvais stils labāk spēj pieiet slikti strukturētām problēmām, ja datu apjoms, risinājuma kritēriji vai pati problēma neļauj lietot jebkuru iepriekš noteiktu metodi.[3] Indivīdi apstrādā informāciju un pieņem lēmumus dažādos veidos. Daži rūpīgi plāno un sistātiski izanalizē informāciju, kamēr citi seko saviem instinktiem un dara to, kas viņiem šķiet pareizi.[2] Lai arī katrs cilvēks ir atšķirīgs, tomēr cilvēkiem var atrast kopīgas iezīmes. Atrodot vairākas kopīgas iezīmes, cilvēks var sev piedēvēt kādu no kognitīvajiem stiliem.

Stilu raksturīgākās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistemātiski domātāji meklē metodes un veido plānus, lai varētu atrisināt problēmas, viņi apzinās savu pieeju, kā viņi vēlas atrisināt problēmu. Sistemātiskā stila domātāji laicīgi nosaka konkrētus problēmas ierobežojumus un ātri atmet iespējamās alternatīvas. Visu problēmu risināšanas laiku sistemātiskā stila domātāji iet cauri procesam, palielinot analīzes daļu. Ja nepieciešams, viņi meklēs un ievāks papildus informāciju, lai varētu problēmai rast risinājumu. Tāpat arī viņi jebkuru soli, kas ir iesākts analīzē, pabeidz līdz galam. Intuitīvā stila domātājiem raksturīgi ir paturēt prātā kopējo problēmu, tomēr rīkojoties viņi bieži problēmu definē atkārtoti. Lai rastu risinājumu problēmai, intuitīvā stila domātāji paļaujas uz dažādām neverbālām niansēm, arī uz sajūtām, kas nav pierādītas. Šī stila cilvēki vienlaicīgi apsver vairākas alternatīvas un iespējas, tomēr tās izpēta un atsakās no tām ļoti ātri. Risinot problēmas, intuitīvā stila domātāji nespēj analizēt visu pa daļām, bet gan viņiem raksturīgi ir lēkāt no vienas analīzes daļas uz citu daļu un pēc tam atpakaļ.

Stilu iezīmes profesijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistemātiskā stila domātājiem izteiktākas ir tādas īpašības kā dažādas informācijas meklēšana, prasme būt racionāliem, analizēt situācijas, būt loģiskiem, sakārtotiem, pieiet visam soli pa solim, viņi ir uz produktivitāti vērsti, problēmu aplūko pa daļām, lai varētu pēc iespējas vairāk redzēt, apzinās savu pieeju, kādā strādās, kā arī raksturīgi ir gan dažādi dati, gan skaitļi. Šī stila domātājiem raksturīgi izvēlēties profesijas, kas saistītas ar datoriem, inženierzinātnēm, dažādu datu apstrādēm, datoru programmētājiem un citām profesijām.[1] Intuitīvā stila domātāji visbiežāk ir reklāmas aģentūrās strādājošie, mārketinga speciālisti, dizaineri, grafiķi, padomdevēji, kā arī dažāda veida terapeiti. Šo profesiju pārstāvju raksturīgākās īpašības ir domāt atšķirīgi, globāli, tie vērsti uz abstrakciju, spontāni, koncentrējas uz idejām un jūtām, daudzas darbības balstītas uz emocijām, vērsti uz procesu, aktīvu darbību, ne vienmēr apzinās savu pieeju, bet izmanto metodi, kas balstīta uz iepriekšējo pieredzi, prātā patur visu kopējo problēmu, kā arī to aplūko visu kopā, nevis pa atsevišķām daļām.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Martin, L.P.. The cognitive-style inventory. 9(2). 1-18. lpp.
  2. 2,0 2,1 Sagiv, L.; Amit, A.; Ein-Gar, D.; Arieli, S.. "Not All Great Minds Think Alike: Systematic and Intuitive Cognitive Styles". Journal of Personality 10: 2-3.
  3. 3,0 3,1 P.G.W Keen, J.L. McKenney. The Implications of Cognitive Style for the Implementation of Analytic Models. Library of the Massachusetts institute of technology, 1974. 8-12. lpp.