Koinē

Koinē ir vēsturiska grieķu valodas forma, kas attīstījās pēc Aleksandra Lielā iekarojumiem un tika plaši lietota apmēram no 4. gadsimta p.m.ē. līdz 4. gadsimtam m.ē. Tā bija vispārēja saziņas valoda (lingua franca) visā hellēnistiskajā pasaulē, apvienojot dažādus grieķu dialektus, īpaši attīstoties no atēniešu dialekta.

Koinē radās kā praktiska nepieciešamība sazināties daudzvalodīgajā Maķedonijas impērijā, un tai bija būtiska loma kultūras, zinātnes, administrācijas un tirdzniecības jomā. Romas impērijas laikā tā kļuva par dominējošo grieķu valodas formu Austrumu provincēs. Koinē tika rakstīti daudzi nozīmīgi teksti, tostarp Septuaginta (grieķu tulkojums Vecajai Derībai) un Jaunā Derība, kas padarīja to par centrālu valodu agrīnajā kristietībā. Šī forma kalpoja kā tilts starp klasisko un viduslaiku grieķu valodu, veidojot pamatu Bizantijas valodas un kultūras identitātei.

Ārējās saites