Koku vairogblakts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Koku vairogblakts
Pentatoma rufipes (Linnaeus, 1758)
Koku vairogblakts (Latvija, Rīga)
Koku vairogblakts (Latvija, Rīga)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlakšu kārta (Hemiptera)
ApakškārtaAugutis (Heteroptera)
VirsdzimtaPentatomoidea
DzimtaVairogblakšu dzimta (Pentatomidae)
ApakšdzimtaPentatominae
ĢintsPentatoma
SugaKoku vairogblakts (Pentatoma rufipes)
Sinonīmi
  • Cimex rufipes Linnaeus, 1758
  • Tropicoris rufipes (Linnaeus, 1758)
Koku vairogblakts Vikikrātuvē

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga. Tā ir plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Barojas ar augu sulu, bet dažreiz var uzbrukt arī kukaiņiem. Barojas uz dažādiem lapkokiem, tai skaitā arī uz augļukokiem (ābelēm, bumbierēm, saldajiem ķiršiem, aprikozēm). Bieži nodara kaitējumu augļkoku saimniecībai.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku vairogblakts izplatīta visā Palearktikas reģionu. Alpos sastopama līdz 1500 m virs jūras līmeņa.[1] Bieži sastopama arī Latvijā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku vairogblakts ķermeņa garums ir 12—15 mm. Pieaugušiem īpatņiem ir dažas raksturīpašības, kas palīdz viegli atšķirt šo sugu no vairākām Eiropā sastopamām vairogblaktīm. Ķermeņa augšējā virsma ir tumši brūnā krāsā ar metālisku spīdumu; kājas, skuteluma galotne un, dažreiz ūsu bazālais segments ir mainīgā krāsā, un atsevišķiem īpatņiem tā var būt no oranžas līdz sarkanai. Vēdera sāni ir ar pamīšus novietotām melnām, oranžām vai krēmkrāsas svītrām. Pronotuma priekšējo stūru radzes vai zobi ir ar sīku punktuāciju.[1]

Pirmās attīstības stadijās nimfas ir tumšā krāsā, taču ar katru nākamo stadiju nimfas kļūst gaišākas un tām parādās dzeltenas vai zaļas un brūnas vai melnas krāsas laukumi. Šāda krāsa tām palīdz maskēties uz koku mizas. Otrās stadijas nimfas ir ap 3 mm garumā.[1]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku vairogblakts barojas uz vairākiem lapkokiem, taču iecienītākais tām ir parastais ozols. Starp citiem barības augiem ir tādi koki kā melnalksnis, lazda, Eiropas dižskābardis, ābele, mājas bumbieres, saldais ķirsis, plūmes un aprikozes. Lokālas koku vairogblakts populācijas var būt vairāk adaptētas cita barības auga izvēlei, piemēram, Epping Forestā Eseksas grāfistē Anglijā, kur bērzi ir vairāk izplatīti, koku vairogblakts izvēlas bērzus biežāk nekā tur sastopamos ozolus. Nimfas visbiežāk sūc sulu no koka zariem, dažreiz blaktis izmanto arī citus cukura avotus, piemēram, sulu no lapu virsmām.[1] Koku vairogblakts spēj sūkt sulu no dažādām auga daļām, tai skaitā jaunajiem koka zariem, lapām, pumpuriem, ziediem un augļiem.[2]

Neskatoties uz to, ka koku vairoblakts ir zālēdāju suga un barojas ar augu sulu, tās mutes aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai kukaiņiem un to hemolimfas sūkšanai. Šī vairogblakts var adaptēties līdz plēsīgam raksturam un baroties ar kukaiņu olām, kāpuriem, kūniņām un pieaugušiem īpatņiem. Daļējs plēsoņas raksturs novērots gan pieaugušiem īpatņiem, gan nimfām.[1]

Dabiskie ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmi vairāki dabiskie ienaidnieki, kas medī koku vairogblaktis vai parazitē un izmanto tās. Daži putni barojas ar šīm blaktīm, piemēram, ir zināms, ka zilzīlīte var uzbrukt nimfām, taču ir arī novēroti citi nelieli putni, kas meklē barību uz koku stumbriem un zariem un apēd blakts nimfas ziemas periodā. [1]

Diezgan bieži uz koku vairogblakts ķermeņa var redzēt parazītisko divspārņu olas, taču reti novērots, ka rodas pieaugušas mušas. Phasia hemiptera sugas kāpurmušas pavasarī meklē koku vairogblakts nimfas, lai izdētu olas uz to ķermeņa virsmas un radušies mušas kāpuri parazitē uz blakts. Taču rudenī otra Phasia hemiptera biežāk parazitē uz citas vairogblakts sugas — zaļās vairogblakts.[1]

Astata boops ziedlapseņu suga medī pieaugušas vairogblaktis un to nimfas. Noķerot blakti, ziedlapsene aiznes medījumu uz savu mītni, kur attīstās lapsenes kāpuri.[1]

Uz blakts olām arī parazitē noteiktas plēvspārņu sugas. Trissolcus scutellaris suga no Platygastridae dzimtas, kas sastopama Eiropā, ir koku vairogblakts olu parazitoīds. Ir atklātas arī citas sugas, kas parazitē uz blakts olām, tai skaitā Āzijas suga Trissolcus japonicas.[1]

Dzīves cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadā attīstās viena paaudze. Ziemo otrās attīstības stadijas nimfa, kas slēpjas koku stumbra vai zaru mizā.[1] Ziemojušas nimfas kļūst aktīvas martā vai aprīlī. Līdz pieaugušam īpatnim tās nobriest maijā vai jūnijā. Vasarā notiek pārošanās un olu dēšana uz lapu apakšējās virsmas. Augusta beigās sāk parādīties pirmās nimfas. No sākuma jaunās nimfas turas kopā, bet pēc pirmās apvalka nomešanas un pārejas otrajā attīstīšanās stadijā ap septembri tās izklīst un oktobrī sāk meklēt vietu kokos, kur paslēpties ziemošanai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 Glen Powell (2020). The biology and control of an emerging shield bug pest, Pentatoma rufipes (L.) (Hemiptera: Pentatomidae). Agricultural and Forest Entomology. Volume 22, Issue 4. https://doi.org/10.1111/afe.12408
  2. 2,0 2,1 Gertie Peusens & Tim Beliën (2012). Life cycle and control of the forest bug Pentatoma rufipes L. in organically managed pear orchards. Communications in Agricultural and Applied Biological Sciences 77(4):663-6