Kolonija del Sakramento

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kolonija del Sakramento
Colonia del Sacramento
pilsēta
Skats uz Koloniju no bākas
Skats uz Koloniju no bākas
Neformālais nosaukums: Kolonija (Colonia)
Kolonija del Sakramento (Urugvaja)
Kolonija del Sakramento
Kolonija del Sakramento
Kolonija del Sakramento (Dienvidamerika)
Kolonija del Sakramento
Kolonija del Sakramento
Koordinātas: 34°28′17″S 57°50′39″W / 34.47139°S 57.84417°W / -34.47139; -57.84417Koordinātas: 34°28′17″S 57°50′39″W / 34.47139°S 57.84417°W / -34.47139; -57.84417
Valsts Karogs: Urugvaja Urugvaja
Departaments Kolonijas departaments
Iedzīvotāji (2011)[1]
 • kopā 26 231
Laika josla ART (UTC-3)
Tālruņu kods +598 452
Mājaslapa http://www.colonia.gub.uy/
Oficiālais nosaukums: Kolonijas del Sakramento pilsētas vēsturiskais kvartāls (Historic Quarter of the City of Colonia del Sacramento)
Tips Kultūra
Kritērijs iv
Iekļauts 1995 (19. sesija)
Aizsardzības nr. 747
Valsts Karogs: Urugvaja Urugvaja
Reģions Dienvidamerika
Kolonija del Sakramento Vikikrātuvē

Kolonija del Sakramento (spāņu: Colonia del Sacramento), bieži saīsināma kā Kolonija, ir pilsēta un osta Urugvajas dienvidrietumos pie Laplatas estuāra, kā arī Kolonijas departamenta administratīvais centrs. Pilsētas vēsturiskā centra kvartāls ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tajā atrodas arī 6 km no pilsētas Kolonijas departamentā ietilpstošās salas un līcis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīgā kara ar Spāniju par Portugāles neatkarības atjaunošanu tās karalis Pedru II centās panākt Portugālei maksimāli izdevīgu Brazīlijas dienvidu robežu. Viņa sūtītais Manuels Lobu ar 5 kuģiem, kuros atradās apmēram 400 karavīru, amatnieku, galdnieku un akmeņkaļu, kā arī 18 lielgabali, 1680. gada 20. janvārī sasniedza Sangabriela salas dažus kilometrus no pašreizējās pilsētas. 28. janvārī viņi sāka celt tur nocietinājumu.[2]

Buenosairesas gubernators Hosē de Garro bija neapmierināts ar šo darbību un, 10. februārī saņemot atteikumu viņa prasībai atstāt šo vietu, 1680. gada 22. februārī nosūtīja spiegus no netālu izvietotās spāņu Santodomingo de Soriano (tagad Vilja Soriano). Pēc izlūkošanas Garro nosūtīja 3400 vīru lielus spēkus Antonio de Veras Muhikas vadībā, kurš aplenca pilsētu un ieņēma to naktī no 1680. gada 6. uz 7. augustu. Lobu kā gūstekni aizveda uz Buenosairesu, kur viņš nomira 1683. gada 7. janvārī. Tomēr ar līgumu starp Spāniju un Portugāli, kas tika parakstīts 1681. gadā, Kolonija atgriezās Portugāles sastāvā.

Feldmaršals Duarte Teišeira Čavess ieradās pie Sangabriela salām 1683. gada 25. janvārī un sāka atjaunot apmetni. Feldmaršals Kristovans Dornelass Abreu bija tās gubernators līdz 1690. gadam, kad to pārņēma dons Fransišku Napers di Lenkastre. Uz to laiku Kolonijas saimniecības pamats bija kontrabanda, lopkopība un medības. Lenkastre pavēlēja būvēt akmens un kleķa mājas ar dakstiņu jumtiem, paplašināt pilsētas sienu robežas un uzbūvēt nocietinātu torni. Kolonisti audzēja kviešus, kaņepes un vīnogas, eksportēja liellopu ādas uz Riodežaneiro, vienlaikus ievedot koksni un pārtikas produktus.[2]

Spānijas mantojuma kara laikā Buenosairesas gubernators Valdess Insians uzsāka Kolonijas del Sakramento aplenkumu. Aplenkums ilga no 1704. gada 18. oktobra līdz 1705. gada 14. martam, kad kolonistus evakuēja ar Portugāles kuģiem. Tikai baznīcas un tilts pilsētā palika nesagrauti.

Kolonija tika atdota atpakaļ Portugālei ar Utrehtas līgumu un jauni kolonisti tajā ieradās 1718. gada 10. februārī. Vēl vairāk kolonistu ieradās 1721. gadā. Antoniu Pedru de Vaskonseloss 1722. gada 14. martā pārņēma gubernatora amatu un pacēla Kolonijas līmeni līdz bagātākajai un vislabāk aizsargātajai pilsētai Laplatas reģionā, uzbūvējot grupu piekrastes bastionu.

Cits spāņu uzbrukums Kolonijai Spānijas un Portugāles kara laikā (1735—1737), kura tobrīd jau atradās Spānijas zemju iekšdaļā un kalpoja par kontrabandas centru visam reģionam, palīdzot Peru Vicekaralistes tirgoņiem apiet likumu tirgoties tikai caur Limu, bija neveiksmīgs. 1750. gada 13. janvārī tika noslēgts Madrides līgums par Kolonijas nodošanu Spānijai, kurš tā arī netika izpildīts un galu galā atzīts par spēkā neesošu. Spānija Koloniju ieguva ar 1762. gada Fontenblo līgumu, taču nākamajā gadā portugāļu ekspedīcija to atkal atguva. San Ildefonso līgums 1777. gadā apstiprināja Spānijas tiesības un tā pēc īsa aplenkuma ieguva pilsētu līdz 1811. gadam, kad dumpinieki no Brīvo cilvēku līgas Napoleona karu laikā kopā ar citām līdzīgām grupām kaimiņu reģionos pasludināja neatkarību. Pēc tam tā atkal nonāca Portugāles kontrolē pēc 1816. gada, kad Portugāle sagrāba visu Urugvaju un vēlāk iekļāva to Brazīlijā. 1828. gadā Urugvaja ar Argentīnas atbalstu izcīnīja neatkarību.

Lai gan visumā reģions ir maz seismisks, 1888. gadā 15 kilometrus no pilsētas notika zemestrīce ar 5,5 magnitūdu pēc Rihtera skalas. Kopš tā laika citas ievērojamas zemestrīces Kolonijā nav fiksētas.[3]

Kopš neatkarības atgūšanas Kolonija ir ievērojami paplašinājusies, bet sākotnējais Bairro Histórico ("vēsturiskais kvartāls" portugāļu valodā) vai Barrio Histórico (mūsdienu spāņu valodas pareizrakstībā) saglabā savu neregulāro, reljefam piemēroto ielu plānu, kādu to uzcēla portugāļi, kontrastējot ar plašāko, ortogonālo ielu tīklu jaunākajā spāņu un urugvajiešu celtajā daļā.

Valdību maiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gubernatora mājas atliekas
Pilsētas mūri
No Līdz Valdītājs Varas izbeigšanās iemesls
1680 1680 Flag Portugal (1667).svg Portugāle Hosē de Garro iekarošana
1680 1681 Flag of New Spain.svg Spānija Līgums starp Spāniju un Portugāli
1681 1705 Flag Portugal (1667).svg Portugāle Iekarota karā par Spānijas mantojumu
1705 1713 Bandera de Costas.svg Spānija Utrehtas līgums
1714 1762 Flag of Portugal (1750).svg Portugāle Pirmā Pedro Antonio de Sevaljosa ekspedīcija
1762 1763 Bandera de Costas.svg Spānija Parīzes līgums
1763 1777 Flag of Portugal (1750).svg Portugāle Otrā Pedro Antonio de Sevaljosa ekspedīcija
1777 1811 Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg Spānija Artigasa vadītā revolūcija
1811 1817 Flag of Artigas.svg Federālā Līga Portugāļu iekarošana
1817 1822 Flag of the United Kingdom of Portugal, Brazil, and the Algarves.svg Portugāles, Brazīlijas un Algarves karaliste Brazīlijas Neatkarības deklarācija
1822 1828 Flag of Empire of Brazil (1822-1870).svg Brazīlija Urugvajas karš
1828 pašlaik Flag of Uruguay.svg Urugvaja

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolonijas del Sakramento klimatu raksturo kā mitru subtropu, Cfa pēc Kepena klimata klasifikācijas ar siltu vasaru (janvārī vidēji +24 °C) un vēsu ziemu (jūlijā +11 °C). Gada vidējā temperatūra ir +17 °C, gada vidējais nokrišņu daudzums — 1039 mm.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Kolonijā del Sakramento bija 26 231 iedzīvotāju.[4]

Grafiti ielās
Gads Iedzīvotāji
1908 8 021
1963 12 846
1975 17 046
1985 19 102
1996 22 200
2004 21 714
2011 26 231

[5]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Kolonija del Sakramento ir brīvās tirdzniecības zona, kā arī tekstilražošanas centrs. Trīs prāmju kompānijas to saista ar Buenosairesu, autoceļi ved uz ziemeļiem un galvaspilsētu Montevideo austrumos, 6 kilometrus no pilsētas ir lidosta.

Starptautiskie kontakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir Argentīnas un Portugāles konsulāti.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.ine.gub.uy/censos2011/.
  2. 2,0 2,1 Mayor, Federico; de Sanguinetti, Marta Canessa; Assuncao, Fernando; Cravotto, Antonio (1996). Colonia del Sacramento. UNESCO. pp. 88, 93, 98—103. ISBN 9230032956.
  3. «Listado de Terremotos Históricos». Instituto Nacional de Prevención Sísmica.
  4. «Censos 2011 Cuadros Colonia». INE. 2012. Skatīts: 2012. gada 25. augusts.
  5. «Statistics of urban localities (1963–2004)» (PDF). INE. 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-13. Skatīts: 2012. gada 3. septembris.
  6. guimaraes-e-colonia-de-sacramento
  7. «Olinda e Colônia de Sacramento são agora oficialmente cidades irmãs» (pt-br). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 18. aprīlis.
  8. «Cidades-irmãs de Pelotas terão espaço na Fenadoce». 2011-07-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūlijs., Prefeitura Municipal de Pelotas - accessed on June 4, 2007.
  9. «TararirasHOY: OCHO COMUNICADOS DE LA INTENDENCIA DE COLONIA». TararirasHOY. 12 de mayo de 2012
  10. «Cartagena y Colonia de Uruguay son ciudades hermanas - Cartagena de Indias, Colombia - Sitio Oficial». www.cartagenadeindias.travel.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]