Komi zirjāņu valoda

Komi zirjāņu valoda коми кыв
:
Valodu lieto:	Krievija
Reģions:	Komi Republika, Ņencu autonomais apvidus, Jamalas Ņencu autonomais apvidus, Hantu-mansu autonomais apvidus
Pratēju skaits:	99 609–108 958 (2020)
Valodu saime:	urāliešu  somugru   permiešu    komi     Komi zirjāņu valoda
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Komi Republika (Krievija)
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	—
ISO 639-3:	kpv — Komi zirjāņu

Komi zirjāņu valoda jeb zirjāņu komi valoda (коми кыв) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara permiešu valoda. Tā ir viens no komi valodas paveidiem līdzās komi permiešu valodai un komi jazvas valodai. Valodā runā galvenokārt komi zirjāņi, kas dzīvo Komi Republikā un citos Krievijas ziemeļu reģionos.

Pēc 2020. gada tautas skaitīšanas datiem Krievijā komi valodu prata 108 958 cilvēki, bet atsevišķi komi zirjāņu valodas pratēju skaits tiek dots kā 99 609. Komi zirjāņu valoda ir oficiālā valoda Komi Republikā līdzās krievu valodai.

Vēsture

Komi zirjāņu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi zirjāņu, komi permiešu un udmurtu valoda. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas pie Vičegdas, Pečoras un citu Ziemeļeiropas Krievijas upju baseiniem.

Komi alfabēts, ko izveidojis Stefans no Permas

Viens no nozīmīgākajiem posmiem komi zirjāņu valodas vēsturē bija 14. gadsimts, kad misionārs Stefans no Permas izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — senpermas rakstu jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas darbībai Permas zemē.

Pēc Maskavijas ietekmes nostiprināšanās komi zemēs pieauga krievu valodas nozīme pārvaldē, baznīcā un tirdzniecībā. Komi zirjāņu valoda saglabājās galvenokārt ikdienas saziņā, mutvārdu tradīcijā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās plašāka komi zirjāņu valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca komi folkloru, aprakstīja dialektus un pētīja valodas gramatisko uzbūvi. Šajā laikā nostiprinājās priekšstats par komi zirjāņu valodu kā atsevišķu urāliešu valodu saimes valodu ar senām rakstības tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc Krievijas revolūcijas, komi zirjāņu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, izdoti mācību materiāli un veidota komi literārā valoda.

20. gadsimta gaitā komi zirjāņu valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika lietota uz kirilicas pamata veidota rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika izmantots latīņu raksts, bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz kirilicu. Mūsdienu rakstība balstās uz krievu alfabētu ar papildu burtiem.

Padomju perioda otrajā pusē komi zirjāņu valodas sabiedriskā funkcija vājinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošā loma izglītībā, pārvaldē un pilsētu vidē veicināja valodas lietojuma samazināšanos.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma komi zirjāņu valoda saglabāja oficiālu statusu Komi Republikā līdzās krievu valodai. Tomēr tās lietojums ikdienas saziņā, izglītībā un administrācijā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komi zirjāņu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

Dialekti

Komi zirjāņu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti saista ar vēsturiskajiem komi apdzīvotajiem apgabaliem pie Vičegdas, Pečoras, Izmas, Vimas, Luza un citām upēm.

Pie galvenajiem dialektiem pieskaita:

• Siktivkaras jeb prisiktivkaras dialektu;
• lejas Vičegdas dialektu;
• vidus Vičegdas dialektu;
• augš Vičegdas dialektu;
• Izmas dialektu;
• Pečoras dialektu;
• Vimas dialektu;
• Luza Letkas dialektu.

Literārās valodas pamatā ir Siktivkaras apkārtnes dialekts.

Rakstība

Komi zirjāņu valoda mūsdienās tiek rakstīta kirilicā. Rakstība balstās uz krievu alfabētu, papildinot to ar īpašām zīmēm komi valodas skaņu apzīmēšanai.

No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam tika lietots Molodcova alfabēts. 1930. gados īslaicīgi tika izmantots latīņu raksts. Kopš 1938. gada lieto mūsdienu kirilicā balstīto alfabētu.

• Mūsdienu komi zirjāņu alfabēts:

А а	Б б	В в	Г г	Д д	Е е	Ё ё
Ж ж	З з	И и	І і	Й й	К к	Л л
М м	Н н	О о	Ӧ ӧ	П п	Р р	С с
Т т	У у	Ф ф	Х х	Ц ц	Ч ч	Ш ш
Щ щ	Ъ ъ	Ы ы	Ь ь	Э э	Ю ю	Я я

Statuss

Komi zirjāņu valoda ir viena no Komi Republikas valsts valodām līdzās krievu valodai. Tā tiek lietota kultūrā, vietējā presē, literatūrā, izglītībā un sabiedriskajos pasākumos, tomēr tās praktiskais lietojums daudzās jomās ir ierobežots.

Skatīt arī

• Komi valoda
• Stefans no Permas

Ārējās saites

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)