Kompjeņas mežs

Kompjeņas mežs (franču: Forêt de Compiègne) ir plašs mežu masīvs Francijas ziemeļos, Uāzā, netālu no Kompjeņas. Tas vislabāk pazīstams kā vieta, kur tika parakstīti divi nozīmīgi pamieri — 1918. gada Kompjeņas pamiers, kas izbeidza karadarbību Pirmajā pasaules karā Rietumu frontē, un 1940. gada Kompjeņas pamiers pēc Francijas sakāves Otrajā pasaules karā.

Vēsture

Kompjeņas mežs jau gadsimtiem bija cieši saistīts ar Francijas monarhiju. Tā tuvumā atradās Kompjeņas pils, bet mežs tika izmantots kā Francijas karaļu un vēlāk imperatoru medību teritorija.

Pasaules vēsturē Kompjeņas mežs īpašu nozīmi ieguva 1918. gada novembrī. Pēc Vācijas Impērijas militārā stāvokļa pasliktināšanās Vācijas delegācija ieradās mežā, lai apspriestu pamiera noteikumus ar Antantes pārstāvjiem.

Sarunas notika Francijas maršala Ferdinanda Foša štāba dzelzceļa vagonā netālu no Retondas. 1918. gada 11. novembra agrā rītā tika parakstīts Kompjeņas pamiers. Tas stājās spēkā pulksten 11.00 un izbeidza karadarbību Rietumu frontē.

Pēc kara vieta kļuva par piemiņas kompleksu. Vēsturiskais dzelzceļa vagons tika saglabāts un novietots īpaši izveidotā memoriālā.

1940. gada jūnijā pēc Francijas sakāves Ādolfs Hitlers izvēlējās to pašu vietu Francijas un Vācijas pamiera parakstīšanai. Pēc viņa pavēles 1918. gada vagons tika izņemts no muzeja un novietots tajā pašā vietā, kur pirms 22 gadiem Vācija bija pieņēmusi pamiera noteikumus.

1940. gada pamiers tika parakstīts 22. jūnijā. Pēc tam vācieši vēsturisko vagonu aizveda uz Vāciju, bet lielāko daļu memoriāla iznīcināja.

Pēc Otrā pasaules kara memoriāls tika atjaunots. Tā kā oriģinālais vagons kara beigās tika iznīcināts, tā vietā tika novietots tā paša tipa dzelzceļa vagons, kas mūsdienās atrodas Kompjeņas pamiera memoriālā.