Konservatorija

Konservatorija (no itāļu: conservatorio) ir kopš 16. gadsimta lietots nosaukums mūzikas izglītības iestādei, kas specializējas mūzikas mācīšanā un pētniecībā.

Vēsture

Nosaukuma izcelsme atvasināma no viduslaiku bērnu namiem, kuru audzēkņi (conservati) varēja iegūt arī muzikālo izglītību. 16. gadsimtā Neapoles Karalistes laikā pastāvēja četras Neapoles konservatorijas — Santa Maria di Loreto (dibināta 1535. gadā), Sant'Onofrio a porta Capuana (1578), La pietà dei turchini (1583) un I poveri di Gesù Cristo (1599). Šajās iestādēs izveidojās Neapoles mūzikas tradīcija (Scuola Musicale Napoletana), pie kuras piederēja Alesandro Skarlati (1660—1725), Frančesko Durante (1684—1755) un Džovanni Batista Pergolēzi (1710—1736). 1617. gadā nodibināja Palermo konservatoriju.

Napoleona karu laikā nodibināja Parīzes konservatoriju (Conservatoire de Paris, 1795), pēc tās parauga Boloņas (Liceo Musicale di Bologna, 1804), Milānas (Conservatorio di Milano, 1807) un Prāgas konservatoriju (Prager Konservatorium, 1811), bet vēlāk arī Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju (Royal Academy of Music, 1822), Hāgas (1826), Riodežaneiro (1847), Bostonas konservatoriju (Boston Conservatory, 1853). 1862. gadā dibināta Pēterburgas konservatorija, 1866. gadā Maskavas konservatorija, 1868. gadā Baltimoras un Čikāgas, 1885. gadā Havanas, 1893. gadā Buenosairesas un 1919. gadā Latvijas konservatorija.