Konsuls (Roma)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par amatpersonu Senajā Romā. Par citām jēdziena Konsuls nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Konsuls (latīņu: consul, saīsinājums - cos.) - augstākā vēlētā valsts amatpersona Romas republikas laikā. No 509. gada p. m. ē. , kad Romā nodibinājās republika, konsulus sauca par pretoriem (praetor), tomēr kopš 305. gada p. m. ē. to tituls bija konsuli, bet par pretoriem sauca amatpersonas ar citām funkcijām.

Romas republikā katru gadu tika ievēlēti divi konsuli, kas ar varu mainījās reizi mēnesī. Katram no tiem bija vienāda vara ar veto tiesībām vienam pret otru. Konsuli darbojās relatīva miera laikā, militāro briesmu gadījumā tika ievēlēts viens diktators. Minimālais vecums, no kura varēja ievēlēt par konsulu - 41 gads patricietim, 42 gadi - plebejam (kopš 366. gada p. m. ē.). Šāds modelis pastāvēja, lai nepieļautu monarhijas veidošanos republikā.

Pēc Augusta Oktaviāna nākšanas pie varas un Romas impērijas izveidošanās, konsula amats kļuva ceremoniāls goda amats bez reālas varas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pēdējā Romas karalistes karaļa padzīšanas 509. g. p. m. ē, daļu karaļa varas funkciju piešķīra vēlētai institūcijai, kas speciāli tika radīta tā, lai nepieļautu monarhijas atjaunošanos. Pirmos republikas gadsimtus konsulus sauca par pretoriem (vadoņiem), jo viens no viņu galvenajiem uzdevumiem bija vadīt Romas karaspēku. Viņus ievēlēja neregulāri, parasti tad, kad republika devās karā. Ap 300. g. p. m. ē lietošanā nostiprinās "konsuls", kā šī amata nosaukums.

Konsuli bija atbildīgi par valsts pārvaldi, likumdošanu un tiesu sistēmu. Viņi arī veica reliģiskos rituālus un nākotnes zīlēšanu, īpaši pirms došanās kaujā. Konsula nāves gadījumā uz viņa atlikušo termiņa laiku ievēlēja jaunu konsulu. Romas gadu skaitīšanā gadus sauca konsulu vārdos.

Pēc tradīcijas, līdz 367. g. p. m. ē konsula amatus ieņēma tikai Romas patricieši, taču tad tika pieņemts lēmums, ka vismaz no vienam no konsuliem jābūt plebejam. Taču par konsuliem arī vēlāk parasti ievēlēja šauras valdošo ģimeņu grupas pārstāvjus. Pētot konsulu vārdus, vēsturnieki uzskata, ka plebeju pārstāvji arī agrāk ir ievēlēti par konsuliem, taču iekšpolitisko cīņu rezultātā uz ilgāku laiku patricieši bija sagrābuši šo amatu savā kontrolē.