Kopena klimata klasifikācija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kopena—Geigera klimata klasifikācijas karte[1]
     Af      Am      Aw      BWh      BWk      BSh      BSk      Csa      Csb      Cwa      Cwb      Cfa      Cfb      Cfc      Dsa      Dsb      Dsc      Dsd      Dwa      Dwb      Dwc      Dwd      Dfa      Dfb      Dfc      Dfd      ET      EF

Kopena klimata klasifikācija ir viena no plašāk lietotajām klimata klasifikācijas sistēmām. To pirmo reizi publiskoja vācu klimatologs Vladimirs Peters Kopens 1884. gadā, ko viņš vēlāk koriģēja — 1918. un 1936. gadā. Vēlāk vācu klimatologs Rūdolfs Geigers sadarbojās ar Kopenu veicot tālākas izmaiņas sistēmā, kuru tādēļ reizēm sauc par Kopena—Geigera klimata klasifikācijas sistēmu.

Šī sistēma balstās uz pieņēmumu, ka dabīgā augu valsts vislabāk izteic klimatu. Tādējādi klimata joslu robežas tiek izraudzītas, paturot prātā veģetācijas īpatnības. Tajā aplūko gan vidējās gada un mēnešu temperatūras gan nokrišņus, t.sk. nokrišņu atšķirības dažādos gadalaikos. [2]

Simboliskie apzīmējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopena klimata klasifikācija iedala klimatus piecās galvenajās grupās un tās savukārt — vairākos tipos un apakštipos. Katru klimata tipu apzīmē 2 līdz 4 burtu garš klimata simbols.


A Grupa: Tropiskie/megatermālie klimati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tropiskos klimatus raksturo pastāvīgi augsta temperatūra (jūras līmenī un nelielā augstumā virs jūras līmeņa) — visos gada divpadsmit mēnešos vidējā temperatūra ir 18 °C vai augstāka. Tos iedala sekojoši:

  • Ekvatoriālo mežu klimats (Af):[3] Visos divpadsmit mēnešos vidējais nokrišņu daudzums ir vismaz 60 mm. Šie klimati parasti atrodami 5—10° platuma grādu attālumā no ekvatora. Dažu kontinentu austrumkrastos tie plešas līdz pat 25° platuma grādu attālumā no ekvatora. Šajā klimatā dominē bezvējš zema gaisa spiediena apgabalā visa gada garumā, tādēļ tur nav gadalaiku maiņas.
    • Piemēri:
    • Dažas teritorijas ar šo klimatu tik tiešām ir vienmērīgi un visu laiku mitras (piemēram, Dienvidamerikas un Centrālamerikas ziemeļrietumu krasts pie Klusā okeāna no Ekvadoras līdz Kostarikai, sk. piemēram, Andagoja, Kolumbijā), bet daudzos citos gadījumos vismitrākais ir tas laikaposms, kurā saule ir visaugstāk pie horizonta un dienas ir visgarākās (kā tas ir Palembangā, Indonēzija), vai arī otrādi — tieši laikā, kad saule ir zemāk un dienas ir īsākas, ir visvairāk lietus (Sitiavana (Sitiawan), Malaizija).
    • Dažas vietas ar šo klimatu atrodamas tropu joslas galējās nomalēs — gandrīz vienmēr dienvidu puslodē (Santoša, Sanpaulu štats, Brazīlija).
      Piezīme. Jēdziens asezonāls (bez gadalaikiem) attiecas uz to, ka tropu zonā nav lielu atšķirību starp dienas ilgumu un mēneša (vai atsevišķo dienu) vidējo temperatūru visa gada laikā. Tomēr arī šajās zemeslodes vietās notiek cikliskas izmaiņas gada gaitā — kaut arī tās nav tik prognozējamas kā mērenajā joslā; tās vairāk attiecas nevis uz vidējo gaisa temperatūru, bet uz izmaiņām ūdens pieejamībā — vai tas būtu lietus, miglas, augsnes vai pazemes ūdens. Augu reakcija (fenoloģiskas izmaiņas), dzīvnieku uzvedība (barošanās, migrācija, vairošanās, utt.), un cilvēku darbi (sēšana, ražas novākšana, medības, zveja, utt.) tādēļ notiek atbilstoši šiem vāji izteiktajiem gadalaikiem. Tropiskajā Dienvidamerikā un Vidusamerikā lietus gadalaiku (augstā ūdens līmeņa gadalaiku) sauc par Invierno jeb Inverno, tas var atgadīties ziemeļu puslodes vasarā; savukārt sauso gadalaiku (zemā ūdens līmeņa gadalaiku) sauc par Verano jeb Verão un tas var atgadīties ziemeļu puslodes ziemā.
  • Tropiskais musonu klimats (Am):[4] Šis klimata veids ir visizplatītākais Āzijas dienvidos un Rietumāfrikā, to rada musonu vēji, kuri maina virzienu atkarībā no gadalaika. Šim klimatam ir vissausākais mēnesis (kas gandrīz vienmēr notiek ziemas saulgriežos vai drīz pēc tam — "ziemu" rēķinot atbilstoši attiecīgajai ekvatora pusei). Vissausākais mēnesis musonu klimatā ir ar nokrišņiem zem 60 mm, bet tomēr vairāk par (100 − [vidējais nokrišņu daudzums gadā {mm}/25]).
  • Tropiskais mitri sausais jeb savannu klimats (Aw):[6] Šiem klimatiem raksturīgs vēl izteiktāks sausais gadalaiks, kur sausākajā mēnesī nokrišņu ir mazāk nekā 60 mm un arī mazāk nekā (100 − [vidējais nokrišņu daudzums gadā {mm}/25]).

B Grupa: Sausie (tuksnešu un pustuksnešu) klimati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šiem klimatiem ir raksturīgi, ka nokrišņu daudzums ir mazāks nekā potenciālā iztvaikojamība.[8] Šo slieksni nosaka sekojoši:

  • Lai atrastu nokrišņu slieksni (milimetros), pareizina gada vidējo temperatūru (°C) ar 20, tad pieskaita 280 (ja 70% vai vairāk nokrišņu ir no aprīļa līdz septembrim ziemeļu puslodē — vai no oktobra līdz martam dienvidu puslodē), vai arī pieskaita 140 (ja 30%—70% no visiem nokrišņiem ir attiecīgajā periodā), vai arī pieskaita 0 (ja mazāk kā 30% no visiem nokrišņiem ir attiecīgajā periodā).
  • Ja gada nokrišņu daudzums ir mazāk nekā puse no nokrišņu sliekšņa B grupai, to klasificē kā BW (tuksneša klimats); ja tas ir mazāk nekā slieksnis, bet vairāk nekā puse no šī sliekšņa vērtības, tad to klasificē kā BS (pustuksneša klimats jeb stepe).
  • Trešo burtu var pievienot, lai norādītu temperatūru. Sākotnēji burts h nozīmēja zema ģeogrāfiskā platuma klimatu (gada vidējā temperatūra virs 18 °C), kurpretī k nozīmēja vidēja ģeogrāfiska platuma klimatu (vidējā gada temperatūra zem 18 °C), bet mūsdienās izplatītāka prakse (it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs) izmanto burtu h, lai apzīmētu, ka gada aukstākajam mēnesim gaisa temperatūra ir virs 0 °C, bet k nozīmē, ka vismaz vienu mēnesi gadā vidējā gaisa temperatūra ir zem 0 °C.
  • Reizēm klimata apzīmējumam pievieno ceturto burtu, lai norādītu, ka vai nu ziema vai vasara ir "mitrāka" nekā otra gada puse. Lai varētu pievienot šo apzīmējumu, gada mitrākajam mēnesim jābūt ar vismaz ar 60 mm vidējo nokrišņu daudzumu (ja visi divpadsmit mēneši ir virs 18 °C), vai arī 30 mm (pretējā gadījumā); turklāt vismaz 70% no visiem nokrišņiem jābūt tanī pašā gada pusē, kad ir mitrākais gada mēnesis — bet papildu burts norāda, kad ir sausākais gadalaiks, nevis "mitrākais". Tādējādi Hartuma, Sudāna tiek apzīmēta ar BWhw, Niameja (Niamey), Nigēra ir BShw, Elariša, Ēģipte ir BWhs, Asbiaha (Asbi'ah), Lībija ir BShs, Ömnögovi Province, Mongolija ir BWkw, un Zininga (Xining), Ķīna ir BSkw (BWks un BSks neeksistē, ja 0 °C aukstākajā mēnesī atzīstam par robežu starp h/k apzīmējumiem). Ja klimats neapmierina nedz w, nedz s nosacījumus, tad ceturto burtu nepievieno.

C GRUPA: Mērenie/mezotermālie klimati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šiem klimatiem vidējā temperatūra gada siltākajos mēnešos ir virs 10 °C, un aukstākā mēneša vidējā temperatūra ir starp −3 °C un 18 °C.

Daži klimatologi, it īpaši ASV, tomēr ievēro 0 °C (nevis −3 °C) gada aukstākajā mēnesī kā robežu starp šo grupu un D grupu. Tas tiek darīts, lai dažas vietas pusalās Jaunanglijas tuvumā — galvenokārt Keipkoda (Cape Cod) — un tuvu esošās salas (Nantuketa (Nantucket) un Martas Vīnadārzs (Martha's Vineyard)) neiekļūtu Piejūras Mērenajā kategorijā (sk. zemāk); šo kategoriju pazīst arī kā Piejūras rietumu piekrastes klimatu (un izslēdzot Jaunanglijas piemērus ASV austrumkrastā) šie klimati tad tiešām ir sastopami vienīgi kontinentu rietumu piekrastēs, vismaz runājot par Ziemeļu puslodi. Šāda klasifikācijas izmaiņa arī pārveido dažas vietas ar vidēju ģeogrāfisko platumu (piemēram, daļu no Ohaijo ielejas un dažus apvidus Vidusatlantijas štatos) kā arī daļu no Āzijas piekrastes vidusdaļas no mitr subtropu uz mitru kontinentālu klimatu.

  • Otrais burts norāda nokrišņu sadalījumu gada laikā — w norāda uz sausām ziemām (sausākais ziemas mēnesis ir ar nokrišņu daudzumu, kas ir mazāk nekā desmitā daļa no mitrākā vasaras mēneša nokrišņu daudzuma; viena variācija arī prasa, lai sausākais ziemas mēnesis būtu ar mazāk nekā 30 mm vidējo nokrišņu daudzumu), s norāda uz sausām vasarām (sausākais vasaras mēnesis ir ar 30 mm vidējo nokrišņu daudzumu, kas vienlaikus ir arī mazāk nekā trešdaļa no mitrākā ziemas mēneša nokrišņu daudzuma) un f nozīmē, ka visos gadalaikos ir būtisks nokrišņu daudzums (t.i. neizpildās neviens no abiem minētajiem nosacījumiem).
  • Trešais burts norāda vasaras karstuma intensitāti — a norāda, ka siltākā mēneša vidējā temperatūra ir virs 22 °C, un vismaz 4 mēneši ir ar vidējo temperatūru virs 10 °C, b norāda, ka siltākais mēnesis ir ar temperatūru zem 22 °C, bet joprojām vismaz 4 mēnešus vidējā temperatūra ir virs 10 °C, kurpretī c nozīmē, ka ne vairāk kā 3 mēnešus vidējā temperatūra ir virs 10 °C.
  • Otrā un trešā burta secību dažreiz apgriež, it īpaši ja tie ir klimatologi ASV.
  • C Grupā klimatus iedala sekojoši:

D Grupa: Kontinentālie/mikrotermālie klimati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šiem klimatiem raksturīga vidējā temperatūra virs 10 °C gada siltākajos mēnešos, bet aukstākajā mēnesī vidējā temperatūra ir −3 °C (vai 0 °C dažos variantos). Šie klimati parasti sastopami kontinentu iekšpusē, vai to austrumkrastos, uz ziemeļiem no 40° Ziemeļu platuma. Dienvidu puslodē, D grupas klimati ir ārkārtīgi reti, jo tur vidējos ģeogrāfiskos platumos ir nelielas sauszemes masas; un uz dienvidiem no 40° Dienvidu platuma sauszemes gandrīz nav; tādēļ Dienvidu puslodē šie klimati ir tikai dažos augstkalnu rajonos.

  • Otro un trešo burtu izmanto tāpat kā klimatu C grupai, bet ja trešais burts ir d, tad tas nozīmē, ka ir ne vairāk kā 3 mēneši ar vidējo temperatūru virs 10 °C un aukstākā mēneša temperatūra ir zem −38 °C.
  • D grupas klimatus iedala sekojoši:
    • Mitri kontinentāli klimati un Karstas vasaras kontinentāli klimati (Dfa, Dwa, Dsa):[16] Dfa klimati parasti atrodami 30-to platuma grādu augšdaļā un 40-to platuma grādu apakšdaļā; kā arī austrumu Āzijā Dwa klimati izplatīti tālāk uz dienvidiem, pateicoties Sibīrijas augsta atmosfēras spiediena sistēmai, kas ir cēlonis sausām ziemām un ļoti mitrām vasarām musonu cirkulācijas dēļ.
    • Siltās vasaras kontinentālie jeb hemiboreālie klimati (Dfb, Dwb, Dsb):[14] Dfb un Dwb klimati atrodas tieši uz ziemeļiem no Karstas vasaras kontinentāliem klimatiem, parasti 40-to platuma grādu augšdaļā un 50-to platuma grādu lejasdaļā (Ziemeļamerikā, Āzijā) kā arī Austrumeiropā un Krievijā, starp Piejūras mēreno un Kontinentāli subarktisko klimatu, kur tas plešas līdz pat 50-to platuma grādu augšdaļai un pat 60-to platuma grādu lejasdaļai.
    • Kontinentāli subarktiskie jeb boreāli (taigas) klimati (Dfc, Dwc, Dsc):[17] Dfc un Dwc klimati sastopami uz ziemeļiem no citiem D grupas klimatiem, galvenokārt Ziemeļu platuma 50. un 60. grādos, lai gan tas var būt arī Ziemeļu 70° platuma grādos.
    • Kontinentālie subarktiskie klimati ar ārkārtīgi bargām ziemām (Dfd, Dwd):[14] Šie klimati ir sastopami vienīgi Austrumsibīrijā. Dažas apdzīvotas vietas ar šo klimatu — it īpaši Verkhojanska un Oimjakona — ir kļuvuši par sinonīmiem vietām ar ārkārtīgu, bargu ziemas salu.

E GRUPA: Polārie klimati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šos klimatus raksturo temperatūra zem 10 °C visus gada divpadsmit mēnešus:

  • Tundras klimats (ET):[18] Siltākajā gada mēnesī vidējā temperatūra ir starp 0 °C un 10 °C. Šie klimati ir sastopami Ziemeļamerikas un Eirāzijas kontinentu ziemeļos un tuvu esošajās salās.
  • Ledāja klimats (EF):[19] Visus divpadsmit mēnešus gadā mēneša vidējā temperatūra ir zem 0 °C. Šis klimats dominē Antarktīdā (piemēram Skota Bāzē) un Grenlandes vidienē (piemēram, Eismitte vai North Ice).
  • Reizēm ET klimatiem pievieno trešo, mazo alfabēta burtu, ja vai nu vasara, vai ziema ir izteikti sausāka nekā otra gada puse. Tādējādi Heršela sala (jeb 'Qikiqtaruk' inuitu valodā) netālu no Kanādas Jukonas teritorijas, tiek apzīmēta ar ETw, bet Pic du Midi de Bigorre Francijas Pirinejos tiek apzīmēts ar ETs. Ja nokrišņi gada laikā ir sadalīti vairāk vai mazāk vienmērīgi, tad izmanto apzīmējumu ETf, piemēram, Hebrona Labradorā. Ja tiek izlemts lietot šo mazo alfabēta burtu, tad līdzīgs standarts jālieto arī grupām C un D, kur papildus prasām, lai mitrākajam gada mēnesim būtu vismaz 30 mm nokrišņu (E Grupas klimati var būt tikpat sausi vai pat sausāki nekā B grupas (tuksnešu) klimati — ja raugāmies uz saņemtajiem nokrišņiem, toties ūdens spēja iztvaikot tur ir daudz zemāka). Gadalaiku nokrišņu izmaiņu burtus gandrīz nekad nepievieno ledāja (EF) klimatiem, jo ir grūti izmērīt atšķirību starp sniega snigšanu un sniega pārlidošanu uz citu vietu, jo sniegs ir vienīgais mitruma avots šajos klimatos.

H GRUPA: Augstkalnu klimati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopena—Geigera klimata klasifikācijas pasaules karte laika periodam 1951—2000[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balstoties uz nesen iegūtiem datiem no Klimata pētniecības grupas (Climatic Research Unit, CRU) Austrumanglijas Universitātē un Vispasaules Nokrišņu un Klimatoloģijas Centra (Global Precipitation Climatology Centre, GPCC) Vācijas meteoroloģiskā dienesta ietvaros, ir izveidota jauna digitāla Kopena—Geigera pasaules karte klimata klasifikācijai 20. gadsimta otrajā pusē. [20]

Citas kartes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālija, klimats trīsdesmit gadu gaitā (1961—1990).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Peel, M. C. and Finlayson, B. L. and McMahon, T. A. (2007). "Updated Köppen—Geiger climate map" (novecojusi saite). Hydrol. Earth Syst. Sci. 11: 1633—1644. ISSN 1027-5606.  (direct: Final Revised Paper)
  2. McKnight, Tom L; Hess, Darrel (2000). "Climate Zones and Types: The Köppen System". Physical Geography: A Landscape Appreciation. Upper Saddle River, NJ: Prentice Hall. 200—1. lpp. ISBN 0-13-020263-0.
  3. McKnight & Hess, pp. 205—8, "Climate Zones and Types: Tropical Wet Climate (Af)"
  4. McKnight & Hess, p. 208, "Climate Zones and Types: Tropical Monsoon Climate (Am)"
  5. Linacre, Edward un Bart Geerts (1997). Climates and Weather Explained. London: Routledge. 379. lpp. ISBN 0-415-12519-7.
  6. McKnight & Hess, pp. 208—11, "Climate Zones and Types: Tropical Savanna Climate (Aw)"
  7. CHAPTER 7: Introduction to the Atmosphere. physicalgeography.net. Atjaunināts: 2008-07-15.
  8. McKnight & Hess, pp. 212—1, "Climate Zones and Types: Dry Climates (Zone B)"
  9. McKnight & Hess, pp. 221—3, "Climate Zones and Types: Mediterranean Climate (Csa, Csb)"
  10. Statistics for AUS WA.Perth.Airport RMY. EnergyPlus. U.S. Department of Energy. Atjaunināts: 2009-01-19.
  11. McKnight & Hess, pp. 223—6, "Climate Zones and Types: Dry Humid Subtropical Climate (Cfa, Cwa)"
  12. Statistics for AUS QLD.Brisbane RMY. EnergyPlus. U.S. Department of Energy. Atjaunināts: 2009-01-19.
  13. McKnight & Hess, pp. 226—9, "Climate Zones and Types: Marine West Coast Climate (Cfb, Cfc)"
  14. 14,0 14,1 14,2 McKnight & Hess
  15. http://www.eosnap.com/ Ushuaia
  16. McKnight & Hess, pp. 231—2, "Climate Zones and Types: Humid Continental Climate (Dfa, Dfb, Dwa, Dwb)"
  17. McKnight & Hess, pp. 232—5, "Climate Zones and Types: Subarctic Climate (Dfc, Dfd, Dwc, Dwd)"
  18. McKnight & Hess, pp. 235—7, "Climate Zones and Types: Tundra Climate (ET)"
  19. McKnight & Hess, pp. 237, "Climate Zones and Types: Ice Cap Climate (EF)"
  20. Kottek, M., J. Grieser, C. Beck, B. Rudolf, and F. Rubel (2006). "World Map of the Köppen—Geiger climate classification updated". Meteorol. Z. 15: 259—263. doi:10.1127/0941-2948/2006/0130. 

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dati par klimatu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]