Kamēr...

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Koris "Kamēr..")
Jump to navigation Jump to search
Jauniešu koris "Kamēr..."
Koris Kamer 2015.jpg
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Darbības gadi 1990 - šobrīd
Izdevēji biedrība "Kamēr mūzika" un SIA "ADD projekts"
Mājaslapa www.kamer.lv

Jauniešu koris Kamēr... ir 1990. gadā dibināts koris, vairākkārtējs starptautisku konkursu laureāts. Jaukto koru ieskaitē Kamēr... ir daudzkārtējs uzvarētājs Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Koru karos, no kuriem pēdējie norisinājušies 2018. gada jūnijā Rīgā. Koris aktīvi piedalās Latvijas un starptautiska mēroga pasākumos, sniedzot koncertus dažādās pasaules valstīs un uzstājoties kopā ar pazīstamiem mūziķiem.

Diriģenti un vokālie pedagogi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2018. gada septembra kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Aivis Greters, pirms tam šajā amatā bijuši kora dibinātājs Māris Sirmais[1] (1990-2012) un diriģents Jānis Liepiņš[2] (2012-2018).

Kora direktore ir Madara Ambrēna, bet projektu vadītājs un administrators - Edgars Skarbulis. Kora korporatīvo attiecību vadītājs ir Andris Vecrumba[2].

Neiztrūkstoši ir arī Kamēr... vokālie pedagogi - Ansis Sauka un Jolanta Strikaite-Lapiņa. Ansis Sauka ar kora vīriešu kārtas dziedoņiem strādājis jau visai ilglaicīgi, savukārt Jolanta Strikaite-Lapiņa pievienojusies 2016. gadā, turpinot iepriekšējās pedagoģes Ainas Bajāres darbu ar meitenēm. Bajāre korī Kamēr... sāka strādāt 1990. gadā pēc diriģenta Sirmā uzaicinājuma.[3]

Korim vairākkārt mainījušies arī tā otrie diriģenti; šobrīd šo pienākumu veic Patriks Kārlis Stepe. Iepriekš kora otrie diriģenti ir bijuši Inita Kamarūte, Mārtiņš Ozoliņš un Ainārs Rubiķis.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš dibināšanas koris «Kamēr...» ir ieguvis daudz diplomu un laureāta titulu konkursos gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. To starpā:

  • Uzvara Marktoberdorfas koru konkursā Vācijā (1999)[4];
  • Uzvara Starptautiskajā Haralda Andersena kamerkoru konkursā Somijā (2016)[5];
  • 3 Eiropas kordziedāšanas Grand Prix Gorīcijā (2004) un Areco (2013, 2019)[6];
  • 3 čempionu tituli un zelta medaļas Pasaules koru olimpiādē Ksjamenā, Ķīnā (2006)[7];
  • 5 uzvaras Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru karos (1998., 2003., 2008., 2013. un 2018.).[8]

Koris arī divas reizes ir saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu[9]:

  • 1999. gadā: par sasniegumiem trijos starptautiskos koru konkursos Vācijā un Austrijā, par latviešu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu ārzemēs;
  • 2005. gadā: par programmas «Latvija – Saules zeme» ieceri un īstenojumu.

2019. gada 11. novembrī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits korim «Kamēr...» pasniedza cildinājuma rakstu, atzinīgi novērtējot tā augstos sasniegumus – trīskārtēju uzvaru Eiropas kormūzikas Grand Prix, kā arī kopējo devumu Latvijas kultūras vārda nešanas labā.[10]

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējos gados Kamēr... pievērsies īpaši sev pasūtītu programmu atskaņošanai. Viens no lielākajiem projektiem līdz šim ir Pasaules Saules dziesmas (2008), kura ietvaros 17 jaunus darbus korim par Sauli radījuši tādi pasaule atzīti skaņraži kā sers Džons Taveners, Gija Kančeli, Svens Dāvids Sanstrēms, Leonīds Desjatņikovs, Džons Luters Adamss, Stīvens Līks, Dobrinka Tabakova, Ko Matsušita un citi. Pavisam dabiski Saules aizsākto ritējumu turpinājuši projekti Mīlas madrigāli (2010), Mēness dziesmas (2012) un Amber Songs (2014), kurās ievērojami latviešu un ārvalstu komponisti rakstījuši miniatūras korim attiecīgi par mīlestību, mēnesi vai apdarinājuši dzintarus - latviešu tautasdziesmas.

Vienlaikus koris aktīvi tiecas izmantot žanru sintēzes un jaunu izteiksmes līdzekļu sniegtās iespējas. Dziedātājiem iejūtoties arī dejotāju un aktieru lomās, radušies skatuviskie projekti Jersikas derība (Līgas Celmas oratorija, 2010), Ziemassvētku leģenda (Ērika Ešenvalda muzikāls stāsts, 2010), Mēness (Karla Orfa kameropera, 2012) un Svētā vēja dziedājumi (Džona Lutera Adamsa meditācija, 2013). Viskrāšņāk jauniešu nebeidzamā enerģija izmantota kora 25 gadu jubilejas koncertā 2015. gada maijā Latvijas Nacionālajā operā, kur trīs īpaši Kamēr... rakstītos pirmatskaņojumos dziedātāji sevi parādīja gan kā niansētu a capella ansambli (Ē. Ešenvalda Putna miegā), gan kā iespaidīgu skatuvisku vienību (Raimonda Tigula Leģenda par mums) un visbeidzot kā spožu orķestra partneri (Gabriela Džeksona Spring Rounds).

Godinot īpašo sadarbību ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu, kas radījis kora logo un vairuma albumu dizainu, 2018. gadā tapusi unikāla koncertizstāde Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr...

Kora skatuves partneru vidū ir Gidons Krēmers, Marta Sudraba, orķestris Kremerata Baltica, Nikolass Altštets, Pēteris Šraiers, Jurijs Bašmets, Juliuss Bergers, Maksims Risanovs un daudzi citi.

Gandrīz visa korim rakstītā oriģinālmūzika, kā arī liels daudzums kormūzikas klasikas iemūžināts augsti novērtētos ierakstos. Nesenākie no tiem ir Mēness dziesmas ar mūsdienu latviešu komponistu mūziku, Amber Songs, kurā ietvertas 17 pasaules komponistu latviešu tautasdziesmu apdares, un Pelēcis. Plakidis. Kamēr..., kas godinājis abus komponistus viņu jubilejas gadā.

Darba principi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divdesmit piecu gadu laikā koris savu īpašo skanējumu ieguvis, meklējot un izkopjot sev raksturīgo muzicēšanas veidu un izteiksmes līdzekļus, kur vienlīdz svarīga ir kā amatieriem raksturīgā emocionālā pašatdeve, tā arī visstingrākie kritēriji izpildījuma vokālajai kvalitātei. To raksturo arī kora nosaukumā iekodētā daudzpunkte - kamēr esam jauni, tikmēr viss ir iespējams un sasniedzams.

Daļa kora pamatsastāva dziedātāju ir dziedāšanā pieredzējuši, talantīgi un arī ikdienā saistīti ar mūziku, piemēram, to apgūstot kādā no specializētajām muzikālās izglītības iestādēm. Augsta dziedātāju kompetence kora vidū nemitīgi uztur savstarpējo konkurenci, kas neļauj zaudēt kvalitātes līmeni. Tomēr par spīti profesionālas darbības elementiem, koris "Kamēr..." vienmēr ir bijis amatierkoris, un muzikālā izglītība vai iepriekšēja pieredze nav noteicošie faktori nedz uzņemšanā, nedz koncertu un braucienu sastāva izveidē. Daudzi kora dziedātāji ir kļuvuši par profesionāliem dziedātājiem un mūziķiem tieši pēc dziedāšanas korī "Kamēr...", jo tas viņiem ir palīdzējis muzikāli augt un attīstīties.

Ik gadu jauno sezonu koris parasti uzsāk septembra sākumā, kad notiek jaunu dziedātāju uzņemšana. Bijušas arī atsevišķas dziedātāju uzņemšanas individuālās balss grupās sezonas laikā. Visi dziedātgribētāji tad sanāk uz noklausīšanos, kur tiek pārbaudītas pretendentu vokālās un dzirdes spējas. Par kora galveno vērtību no tā vadības un dalībnieku puses tiek izvirzīta muzicēšanas kvalitāte, bez kuras nevienam no dziedātājiem neiztikt - pēc jaunu skaņdarbu apgūšanas vai pirms koncerta tiek rīkotas atdziedāšanas, kur katra dziedātāja vai nelielu dziedātāju grupas sniegumu klausās un vērtē diriģents un vokālie pedagogi. Vadoties no atdziedāšanas rezultātiem, tiek veidots koncertsastāvs.

Kora ietvaros darbojas arī interneta forums, kurā ar informāciju var apmainīties visi kolektīva dalībnieki.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • «KAMĒR...» (1998)
  • «Baltie ziemassvētki» (1998)
  • «Cilvēka seja» (1999)
  • «Puškina vainags» (2001)
  • «Britens, Taveners, Vasks» (2003)
  • «Melanholiskais valsis» (2005)
  • «Latviešu kora mūzika» (2005)
  • «Styx» (2006)
  • «Bach, Kamēr, Pauls» (2007)
  • «Veltījumi» (2007)
  • «Ērģeles naktī» (2007)
  • «Pasaules saules dziesmas» (2008)
  • «Mīlas madrigāli» (2010)
  • «O Salutaris» (2011)
  • «Canticle of the Sun» (2012)
  • «Mēness dziesmas» (2012)
  • «Kā eleganta cūku pupa ir mana tauta» (2013)
  • «Amber songs» (2014)
  • «Pelēcis. Plakidis. Kamēr...» (2017)
  • «Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr...» (2019)[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]