Korupcijas apkarošanas fonds

Vikipēdijas lapa
Korupcijas apkarošanas fonds
Korupcijas apkarošanas fonds
Veids bezpeļņas organizācija
Dibināts 2011. gada 9. septembrī
Galvenais birojs Karogs: Krievija Krievija, Maskava
Vadība
Darbinieki 30
Mājaslapa fbk.info

Korupcijas apkarošanas fonds (KAF; krievu: Фонд борьбы с коррупцией (ФБК)) bija no 2011. līdz 2020. gada pastāvējusi bezpeļņas organizācija, kas nodarbojās ar korupcijas novēršanu, atmaskošanu un apkarošanu Krievijā. Fonds veidoja un publicēja izmeklējumus, tostarp dokumentālās filmas, par korupciju Krievijas amatpersonu un oligarhu vidū.[1] Populārākās KAF filmas ir „Čaika” (2015)[2], „Viņš jums nav nekāds Dimons” (2017).[3][4][5] un „Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli” (2021).[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 27. martā „par pretošanos evakuācijas laikā” aizturētie Korupcijas apkarošanas fonda darbinieki, brīvprātīgie un NewcasterTV darbinieki

2017. gada 26. martā Korupcijas apkarošanas fonda birojā Krievijas policija „par nepakļaušanos policijai” aizturēja 17 fonda darbiniekus, kas tiešsaistē pārraidīja tobrīd notiekošos iedzīvotāju protestus pret valdības korupciju.[7][8] Protestos Maskavā tika apcietināts arī fonda dibinātājs Navaļnijs, kuru apsūdzēja nesankcionētu mītiņu rīkošanā.[9]

2019. gada 3. augustā Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka „fonda darbinieki no trešajām pusēm saņēmuši naudu, par kuru viņiem bijis zināms, ka tā iegūta noziedzīgā ceļā” un pret Korupcijas apkarošanas fondu ierosināja krimināllietu par miljarda rubļu jeb 13,8 miljonu eiro lielas naudas atmazgāšanu.[10][11] 8. augustā Korupcijas apkarošanas fonda birojā un vairāku tā darbinieku dzīvesvietās notika kratīšanas un bloķēti fonda bankas konti.[12]

28. oktobrī Navaļnijam, viņa advokātei Ļubovai Soboļai un Korupcijas apkarošanas fondam tiesa piesprieda 88 miljonu rubļu lielu naudassodu par skolu ēdināšanas uzņēmuma „Moskovskij Škoļņik” apmelošanu, fondam februārī publicējot pētījumu, kurā uzņēmums kritizēts par tā pārtikas kvalitāti.[13][14]

9. novembrī Krievijas Tieslietu ministrija Korupcijas apkarošanas fondu iekļāva „ārvalstu aģentu” sarakstā,[15][16] jo fonds esot saņēmis ziedojumu no ASV uzņēmuma un Spānijas pilsoņa. Korupcijas apkarošanas fonds ministrijas lēmumu apstrīdēja tiesā, bet tiesa apelācijas prasību noraidīja.[17][18]

2020. gada 20. jūlijā tiesas piespriesto lielo naudassodu parādu dēļ Korupcijas apkarošanas fonds formāli likvidējās.[19][20] 2021. gada 9. jūnijā Maskavas tiesa Korupcijas apkarošanas fondu pasludināja par ekstrēmistu organizāciju.[21]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Artūrs Bikovs. «Pirmais starp pēdējiem Krievijas opozicionāriem: Aleksejs Navaļnijs». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2017. gada 22. februāris. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  2. «Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds vērienīgi izmeklējis ģenerālprokurora Čaikas ģimenes biznesu». Diena. LETA. 2015. gada 1. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  3. «Navaļnija fonds publicē pētījumu par Medvedeva bagātībām». Diena. LETA. 2017. gada 2. marts. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  4. «Navaļnija fonds publicē pētījumu par Medvedeva bagātībām». Delfi. LETA. 2017. gada 2. marts. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  5. Aigars Lazdiņš. «Medvedevs caur labdarības fondiem atmazgājis vairāk nekā miljardu eiro, paziņo Navaļnijs». skaties.lv, 2017. gada 3. marts. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  6. «Putina pils" kļuvis par skatītāko video Navaļnija "YouTube" kanāla vēsturē». tvnet.lv. 2021. gada 21. janvāris. Skatīts: 2021. gada 6. februārī.
  7. «Krievijā aizturēti 17 Navaļnija fonda dalībnieki». tvnet.lv. LETA/Reuters. 2017. gada 26. marts. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  8. «Krievijā policija aizturējusi 17 Navaļnija fonda dalībniekus». Diena. LETA/Reuters. 2017. gada 26. marts. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  9. «Maskavā protestos pret korupciju aizturēts Navaļnijs». Diena. LETA/BBC. 2017. gada 26. marts. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  10. «Krievijā ierosināta krimināllieta pret Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondu». tvnet.lv. LETA/APF. 2019. gada 3. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. augustā.
  11. «Krievijā ierosināta krimināllieta pret Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondu». Neatkarīgā Rīta Avīze. LETA. 2019. gada 3. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. augustā.
  12. «Krievijas izmeklētāji veikuši kratīšanu Navaļnija fonda birojā». Apollo. LETA. 2019. gada 8. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. augustā.
  13. "Navaļnijam par “apmelošanu” piespriež maksāt 1,2 miljonus eiro". Latvijas Avīze. 2019. gada 28. oktobris. Atjaunināts: 2020. gada 21. jūlijā.
  14. «Navaļnijam par "apmelošanu" piespriež maksāt 1,2 miljonus eiro». Diena. LETA. 2019. gada 28. oktobris. Skatīts: 2020. gada 21. jūlijā.
  15. «Krievija Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondu pasludina par ārvalstu aģentu». Delfi. 2019. gada 9. oktobris. Skatīts: 2020. gada 21. jūlijā.
  16. "Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds Krievijā atzīts par “ārvalstu aģentu”". Latvijas Avīze. 2019. gada 9. oktobris. Atjaunināts: 2020. gada 21. jūlijā.
  17. «Maskavas tiesa atstāj spēkā "ārvalstu aģenta" statusu Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondam». tvnet.lv. LETA. 2019. gada 1. novembris. Skatīts: 2020. gada 21. jūlijā.
  18. Paula Markusa. «Navaļnija fondam tiesa atstāj spēkā «ārvalstu aģenta» statusu». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2019. gada 1. novembris. Skatīts: 2020. gada 21. jūlijā.
  19. Gints Amoliņš. «Navaļnijs likvidē Korupcijas apkarošanas fondu». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2020. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 21. jūlijā.
  20. «Naudassodu dēļ Navaļnijs likvidē Korupcijas apkarošanas fondu». tvnet.lv. LETA. 2020. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 21. jūlijā.
  21. Uģis Lībietis, Toms Pastors. «Navaļnija dibinātos fondus Krievijā pasludina par ekstrēmistu organizācijām». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2021. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 30. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]