Kosmētiskā maska

Vikipēdijas lapa
Sieviete ar sejas masku

Kosmētiskās maskas jeb sejas maskas ir salikti kosmētiski sastāvi, kas ir paredzēti noteiktu funkciju veikšanai, lai novērstu dažādas ādas problēmas. Sejas maskas iedala ķīmiskajās un dabīgajās maskās. Ķīmiskās sejas maskas ir rūpnieciski ražotas, to sastāvā ir dažādas ķīmiskas vielas un tām ir ilgs derīguma termiņš. Dabīgās sejas maskas ir veidotas tieši pirms lietošanas no dabīgām, mājās pieejamām izejvielām, tās nesatur stabilizētājus un konservantus, tāpēc to glabāšanas laiks nepārsniedz 2 stundas. Tās zaudē savas vērtīgās īpašības saskarsmē ar gaisu un metāla priekšmetiem.

Sejas masku veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • atsvaidzinošas — noņem sejas nogurumu, uzlabo asinsriti un piedod sejai veselīgu izskatu. Līdz ar to šādas maskas arī mitrina un tonizē sejas ādu;
  • barojošas — šīs maskas piegādā sejas ādai nepieciešamās vielas, ja āda ir vāji apasiņota, tādēļ bāla un ļengana. Bez barības vielām šīs maskas arī mitrina ādu, piegādā vitamīnus un mīkstina ādu;
  • mīkstinošas — tās atslābina savilktu sejas ādu, padara to zīdainu, mīkstina ādas sacietējumus un baro;
  • hidratējošas (mitrinošas) — šo masku uzdevums ir piegādāt mitrumu sausai, ļenganai ādai, lai nodrošinātu ādas šūnās normālus vielmaiņu procesus un normālu ādas tonusu. Ādu mitrina arī atsvaidzinošās un daudzas barojošās maskas, taču hidratējošām maskām galvenais uzdevums ir piegādāt ādas audiem ūdeni. To nodrošina specifisks masku sastāvs;
  • vitaminizētas — pievada ādai nepieciešamos vitamīnus, jo tie ir nepieciešami ādas normālai funkcionēšanai, īpaši A, B grupas, E, F, H, K un P vitamīni;
  • tonizējošas — šīs maskas ir nepieciešamas ļenganai, grumbainai ādai, lai tā atkal atgūtu elastību. Tonizējošās maskas reizē ir mazliet savelkošas un atsvaidzinošas;
  • savelkošas — savelk paplašinātas ādas poras, tīra un nomierina sakairinātu ādu;
  • sausējošas — mazina ādas taukošanos;
  • balinošas — lieto vasaras raibumu un pigmenta plankumu samazināšanai;
  • tīrošas — atver ādas poras un izraisa ādas lobīšanos (eksfoliāciju). Tās lieto, lai atbrīvotos no melnajiem punktiem, ādas sacietējumiem un zemādas sastrutojumiem;
  • ārstnieciskas — šīs maskas ir domātas konkrētu ādas kaišu ārstēšanai.

Sejas masku lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabīgajām sejas maskām jāizmanto tikai tādi pārtikas produkti, par kuru izcelsmi ir pilnīga pārliecība, jo liekot uz sejas veikalā pirktus augļus vai dārzeņu, kas piesātināti ar ķimikālijām, jūs iegūsiet vairāk sliktuma, nekā labuma. Masku gatavošanā nav ieteicams izmantot metāla priekšmetus, jo saskarsmē ar metālu un gaisu dabīgās izejvielas zaudē savas vērtīgās īpašības.

Pirms maskas uzklāšanas seja jānotīra, to var darīt ar siltu ūdeni vai tējas uzlējumā samērcētu vates tamponu. Masku klāj uz sejas un dekoltē zonas, neapklājot lūpu un acu zonu. To dara, sākot no zoda virzienā uz deniņiem, tad no augšlūpas vidus uz ausi, no deguna pamatnes pa degunu uz leju uz auss augšdaļu, un no pieres vidus uz deniņiem.

Pēc maskas uzklāšanas seja jāapsedz ar siltu, mitru dvieli, jāatguļas un jāatslābinās. Papildus var izmantot mūzikas terapiju vai aromterapiju. Acīm var uzlikt kumelīšu vai melnās tējas kompreses. Atslābināšanās ir ļoti svarīga, jo cilvēkam atslābinoties, atbrīvojas arī sejas āda un poras, tādejādi tās viegli spēj uzņemt vielas, kas atrodas maskā un tās iedarbība ir nesalīdzināmi lielāka, nekā, ja pēc maskas uzklāšanas, turpina veikt savus ikdienas darbus.


Masku parasti tur 15-20 minūtes, ja vien konkrētajai maskai nav norādīts cits turēšanas ilgums. Lai panāktu tīrošo masku efektivitāti, tās jālieto 2-3 reizes nedēļā. Masku noskalo ar remdenu ūdeni. Normālai vai sausai sejas ādai masku var noņemt ar zāļu uzlējumiem, tējas uzlējumu, pienu, mežrozīšu augļu novārījumu vai ar aukstu sālsūdeni. Pēc tīrošas un barojošas maskas uz sejas ir jāuzliek attiecīgajam ādas tipam atbilstošs mitrinošs vai barojošs krēms, vai arī pāris (!) pilieni olīveļļas.