Kovbojs

Kovbojs (angļu: Cowboy, no vārdiem "govs" un "zēns") ir termins, kas radies Amerikas Mežonīgajos Rietumos, lai aprakstītu liellopu ganus. Pateicoties vesterna žanra filmām, kovboja tēls ir kļuvis par stereotipu, kas cieši saistīts ar Amerikas Savienotajām Valstīm un to kultūru.

Vēsture

Amerikāņu kovboju kultūras saknes meklējamas meksikāņu vakero tradīcijās, kuras savukārt pēdējie mantoja no Jaunspānijas jātnieku lopkopjiem, kuri pirmo reiz ieradās Kalifornijā 1687. gadā un pēc tam ienāca Arizonā ar itāļu jezuīta Eusebio Kino misiju. 1774. gadā viņi ieradās mūsdienu Ņūmeksikas un Teksasas teritorijā ar spāņu ceļotāja Huana Bautista de Anzas ekspedīciju.^[1]

Tomēr klasiskā kovboju ēra sākās 1865. gadā, kad pēc Pilsoņu kara beigām un Rekonstrukcijas sākuma radās nepieciešamība savākt lielus savvaļas buļļu ganāmpulkus, galvenokārt Teksasā, un pēc tam dzīt tos uz ziemeļu štatiem pārdošanai. Tajā pašā laikā dažreiz tika dzīti arī mustangu ganāmpulki, kas tika notverti uz Meksikas robežas. Divdesmit gadus vēlāk, attīstoties dzelzceļam, šī ēra būtībā beidzās, lai gan kovboji joprojām turpina savu tradicionālo nodarbošanos.

Kovboji strādāja rančo, patrulējot blakus esošās teritorijas, apsargājot ganāmpulkus un barus, meklējot klaiņojošas govis, zīmogojot jaunos liellopus, remontējot ganību žogus un veicot daudz ko citu darbus. Sākotnēji gandrīz visas ganības Mežonīgajos Rietumos nebija iežogotas, un dažādu īpašnieku liellopi bieži vien sajaucās un ganījās kopā. Tāpēc katru gadu liellopi bija jāievieto aplokos, jāapzīmogo un jāsadala. Periodiski starp lopkopjiem izcēlās arī konflikti, kuros piedalījās arī atsevišķi kovboji. Dalība šādos aplokos prasīja ievērojamas prasmes, un tieši no šiem ikgadējiem lopu dzīšanas un zīmogošanas pasākumiem attīstījās kovboju iecienītākā izklaide — rodeo.

Attīstoties transporta infrastruktūrai, kovboji sāka dzīt mājlopus no liellopu audzēšanas rajoniem uz tuvāko dzelzceļa staciju. Viņi dzina ganāmpulkus pāri tuksnesīgajām prērijām, kur vienmēr bija iespējams sastapt indiāņus, baltādainos liellopu zagļus un dažreiz pat bandītus. Pārgājiena laikā kovboji parasti ielenca savu ganāmpulku aplī, nodrošinot, ka neviena govs nenomaldās no ganāmpulka. Katrs kovbojs vairākas reizes dienā mainīja zirgus. Lielākajai daļai kovboju nebija savu zirgu; Viņi tos iznomāja vai izmantoja citu īpašnieku zirgus. Naktīs, nometnes laikā, viņi patrulēja nometnes perimetru, saucot viens otru pantos, viens iesākot, otrs pabeidzot pantu otrā nometnes galā. Tā radās kovboju dziesmas, kovboju dzeja, balādes un dažādas leģendas un fabulas, no kurām daudzas bija saistītas ar leģendāro kovboju Pekosu Bilu.

Kovboja ienākumi bija niecīgi, un ziemā daudzi bija spiesti strādāt rančo tikai pārtikas un pajumtes dēļ. Kovboji salīdzinoši vairāk naudas nopelnīja tikai par lopu dzīšanu. Kovboji ievērojamu daļu savu ienākumu tērēja alkoholam, un alus bija populārākais dzēriens kovboju vidū, nevis viskijs, kā tas parasti tiek attēlots vesternos.

Īstā jautrība sākās, kad viņi atgriezās ar savu nopelnīto naudu. Pilsētu varas iestādes viņu maršrutā nolīga bandītus, lai aizsargātu iedzīvotājus no dzīrojošajiem kovbojiem. Papildus trokšņainajām "svētkiem" kovboji brīvajā laikā rīkoja sacensības — lai redzētu, kurš visilgāk noturēsies uz savvaļas zirga, vērša no ganāmpulka, kurš var mest meistarīgāk laso un kura zirgs ir vislabāk apmācīts. Laika gaitā šīs sacensības ieguva noteikumus, tika sadalītas disciplīnās, un līdz 20. gadsimta vidum bija parādījušies vesterna sporta veidi.

Citi kovboju nosaukumi amerikāņu angļu valodā ir cowpoke, cowhand, cowherd un cowpuncher.^[2] Sākotnēji par kovbojiem un cowpuncher sauca vīrus, kas dzina lopus dzelzceļa vagonos un kuģos, izmantojot garus stieņus. Dažādi kovboju nosaukumi bija vietējās izcelsmes un tika izmantoti atkarībā no reģiona.

Tradicionālais kovboju apģērbs ietver platmalas cepures un ādas kāju pārvalkus (chaps vai chaparajas), lai pasargātu kājas no dzeloņainiem krūmiem.

Pat mūsdienās īstus kovbojus, kas audzē liellopus un zirgus, var atrast rančo saimniecībās Amerikas Savienotajās Valstīs. Daži strādnieku kovboji piedalās arī rodeo sacensībās. Strādnieku kovboju zirgi un strādnieku kovboji sacenšas arī Versatility Ranch Horse sacensībās lai noskaidrotu labāko darba zirgu.

Vēsturiski kovboji ir bijuši un joprojām ir daļa no Amerikas garīgās kultūras. Pirmā kovboju baznīca tika organizēta Vaksahačijas pilsētā, Teksasā. Mūsdienās kovboju kristīgā kustība ir apvienota Amerikas Kovboju baznīcu asociācijā. Šī tēma tika atklāta 2008. gadā ar rakstu žurnāla "Amerikas Kristīgais birojs" izdevumā.

Atsauces

↑ Clayton Lawrence, Hoy James F., Underwood Jerald. Vaqueros, Cowboys, and Buckaroos: The Genesis and Life of the Mounted North American Herders. — Austin: University of Texas Press, 2001. — pp. 10—11. — ISBN 978-0-292-71240-9.
↑ Vernam, Glenn R. Man on Horseback New York: Harper & Row 1964 p. 294

Literatūra

«Black, Hispanic riding clubs keep cowboy identity alive after years of 'whitewashing'». ABC News. 2020. gada 29. augusts.
Hayley Bartels. «Black cowboys of Mississippi 'so much more than just John Wayne or the Marlboro man'». ABC News, 2018. gada 3. oktobris.
William DeLong. «The Forgotten Black Cowboys Of The Wild West». All That's Interesting, 2018. gada 24. marts.
Beck, Warren A., Haase, Ynez D.; Historical Atlas of the American West. University of Oklahoma Press, Oklahoma, 1989. ISBN 0-8061-2193-9.
Davis, David Brion. "Ten-Gallon Hero: The Myth of the Cowboy". in Myth America: A Historical Anthology, Volume II. 1997. Gerster, Patrick, and Cords, Nicholas. (editors) Brandywine Press, St. James, NY. ISBN 1-881089-97-5
Glasrud, Bruce A. and Michael N. Searles, eds. Black Cowboys in the American West: On the Range, on the Stage, behind the Badge (U of Oklahoma Press, 2016). xii, 248 pp.
Jordan, Teresa; Cowgirls: Women of the American West. University of Nebraska Press, 1992. ISBN 0-8032-7575-7.
Nicholson, Jon. Cowboys: A Vanishing World. Macmillan, 2001. ISBN 0-333-90208-4.
Phillips, Charles; Axlerod, Alan; editor. The Encyclopedia of the American West. Simon & Schuster, New York, 1996. ISBN 0-02-897495-6.
Roach, Joyce Gibson; The Cowgirls. University of North Texas Press, 1990. ISBN 0-929398-15-7.
Richard W. Slatta. Cowboys of the Americas. Yale University Press, January 1990. ISBN 0300056710.
Slatta, Richard W. The Cowboy Encyclopedia. ABC-CLIO, California, 1994. ISBN 0-87436-738-7.
Ward, Fay E.; The Cowboy at Work: All About His Job and How He Does It. University of Oklahoma Press, Oklahoma, 1987. ISBN 0-8061-2051-7.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kovbojs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

[1] Clayton Lawrence, Hoy James F., Underwood Jerald. Vaqueros, Cowboys, and Buckaroos: The Genesis and Life of the Mounted North American Herders. — Austin: University of Texas Press, 2001. — pp. 10—11. — ISBN 978-0-292-71240-9.

[2] Vernam, Glenn R. Man on Horseback New York: Harper & Row 1964 p. 294

[1]

[2]