Pāriet uz saturu

Krāslavas iela (Daugavpils)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Daugavpilī. Par citām jēdziena Krāslavas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krāslavas iela
Krāslavas iela
Krāslavas iela 68
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Daugavpils
Apkaime Centrs
Garums 440 metri
Vēsturiskie
nosaukumi
P. Leibča iela
Joslu skaits 2
Segums asfalts, betona bruģis
Krāslavas iela Vikikrātuvē

Krāslavas iela ir iela Daugavpilī, pilsētas centrā. Krāslavas iela sākas no autostāvvietas pie Daugavpils ledus halles, ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar Sakņu ielu. Krāslavas ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri, tā apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām.

Gandrīz visā garumā Krāslavas iela klāta ar asfalta segumu, izņemot posmu no ielas sākuma līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, kur ir betona bruģa segums. Arī šajā posmā satiksmes kustība atļauta tikai Lāčplēša ielas virzienā, bet pārējā ielas daļā — abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Krāslavas ielu nekursē. Ielas apkārtnē atrodas pilsētas autoosta un dzelzceļa stacija.

Krāslavas iela (līdz 1920. gadam krievu: Креславская улица) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1959. gada martā tā tika pārdēvēta par P. Leibča ielu, par godu pirmskara pilsētas komjaunatnes komitejas 1. sekretāram Pāvelam Leibčam.[1] Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.[2]

Pirmskara gados Krāslavas iela bija garākā: tā sākās no tagadējās Stacijas ielas un 18. novembra ielas krustojuma.[3]

Ievērojami objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Nr. 46 — šeit atradās Krievijas Ģenerālkonsulāts (slēgts no 2022. gada).
  • Nr. 68 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.[4]
  • Ielas sākumā atrodas pilsētas Centrālais parks un ledus halle.

Ielu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas iela ir savienota ar šādām ielām:

  1. «Pāvels Leibčs». Latgales dati. Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
  2. «Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas». Latgales dati. Daugavpils pilsētas domes lēmums. 1991. gada 19. decembrī. Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
  3. V. Salnais, A. Maldrups. Pilsētu apraksti. 3. daļa. Rīga : Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1936. 230. lpp. Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
  4. «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.