Krāslavas novads (2001—2021)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2001. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Krāslavas novads.
Krāslavas novads
(2001—2021)
Krāslavas novada karte.png
Krāslavas novada karogs Krāslavas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Krāslava
Kopējā platība:[1] 1 079,0 km2
 • Sauszeme: 999,3 km2
 • Ūdens: 79,7 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 13 533
Blīvums: 13,5 iedz./km2
Izveidots: 2001. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.kraslava.lv
Krāslavas novads Vikikrātuvē

Krāslavas novads bija pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas autrumdaļā. Izveidota 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā. Krāslavas novads robežojās ar Daugavpils, Aglonas un Dagdas novadu, kā arī ar Vitebskas apgabalu, kas atrodas Baltkrievijā.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.[4]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes - Daugava, Olksna, Skaista, Solodka, Soļanka.

Ūdenstilpes - Balts, Drīdzis, Lielais Ažūksnis, Olksns, Skaists, Zirga ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas — Aušpūri, Baltica, Ceplīši, Gintauti, Gribuļi, Gribuļi, Izvalta, Kozindi, Krāslava, Krasnoļenka, Krīviņi, Krumpāni, Krumpāni, Lielie Kuseņi, Mazie Kuseņi, Miglāni, Naudīši, Pastari, Škeltova, Voiņi.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (7747)
  
 45.1%
Krievi (3734)
  
 21.7%
Baltkrievi (3409)
  
 19.9%
Poļi (1326)
  
 7.7%
Ukraiņi (223)
  
 1.3%
Cita tautība (346)
  
 2.0%
Nav izvēlēta (384)
  
 2.2%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Krāslavas novadā

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mazie ezeri pie Drīdža

  • Daugava Krāslavas novadā

  • Daugava pie Krāslavas

  • Krāslavas skats no Teātra kalniņa

  • Krāslavas skats no Teātra kalniņa

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas trase

  • skats uz Krāslavu

  • Krāslava no Daugavas tilta

  • Krāslava no Daugavas tilta

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas autoosta

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • gājēju iela

  • Krāslavas pilsētas dome

  • Krāslava

  • Krāslavas iela

  • Krāslavas iela

  • Gintauti

  • Krāslavas aptieka

  • Krāslavas centra skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas parks

  • Krāslavas Brīvības ielas skats

  • Krāslavas centra skats

  • Krāslavas centra skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • J. Karņicka piemineklis Krāslavā

  • Piemineklis represētajiem pie Krāslavas stacijas

  • Krāslavas piemineklis 1920. gadā kritušajiem poļu karavīriem

  • Krāslavas Rīgas iela

  • Krāslavas Rīgas iela

  • Krāslavas Rīgas iela

  • Pilsētas zīme

  • Krāslavas bibliotēka

  • Krāslavas Madonna

  • Krāslavas aplodzes

  • Piedruja

  • Krāslavas avots

  • Māja kalniņā

  • Krāslavas ēka

  • Jāņupītes tilts Krāslavā

  • Kāpnes uz Plāteru pili

  • Tirdziņš

  • Dzirnavu ēka

  • daudzstāvu ēkas

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

  • Krāslavas skats

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
  5. ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas pilsētas
Novadi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krāslavas_novads_(2001—2021)&oldid=3550921"