Krampji

Krampji ir pēkšņas un parasti sāpīgas muskuļu kontrakcijas, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Krampji visbiežāk rodas skeleta muskuļos, piemēram, kājās, pēdās vai rokās, un var parādīties gan miera stāvoklī, gan fiziskas slodzes laikā vai pēc tās.

Krampju cēloņi var būt dažādi. Biežākie no tiem ir muskuļu pārslodze, dehidratācija, elektrolītu (piemēram, kālija, kalcija vai magnija) līdzsvara traucējumi, ilgstoša atrašanās vienā pozā, kā arī asinsrites traucējumi. Krampji var būt saistīti arī ar noteiktām slimībām, piemēram, nervu sistēmas, vielmaiņas vai asinsvadu saslimšanām, kā arī ar dažu medikamentu lietošanu.

Izšķir vairākus krampju veidus. Visbiežāk sastopami ir muskuļu krampji, kas skar konkrētu muskuļu grupu. Pastāv arī neiroloģiski krampji jeb lēkmes, kas saistīti ar smadzeņu darbības traucējumiem, piemēram, epilepsijas gadījumā. Šādā nozīmē termins “krampji” tiek lietots plašāk un neattiecas tikai uz muskuļu sistēmu.

Krampju ārstēšana un profilakse ir atkarīga no to cēloņa. Akūtu muskuļu krampju gadījumā parasti palīdz savilktā muskuļa izstiepšana, masāža un kustība. Profilaktiski ieteicams nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, sabalansētu uzturu ar minerālvielām, kā arī izvairīties no pārmērīgas fiziskās slodzes. Ja krampji atkārtojas bieži vai ir saistīti ar citiem simptomiem, ieteicams vērsties pie ārsta.