Pāriet uz saturu

Krasnoufimska

Vikipēdijas lapa
Krasnoufimska
pilsēta
Красноуфимск
Krasnoufimska
Karogs: Krasnoufimska
Karogs
Ģerbonis: Krasnoufimska
Ģerbonis
Krasnoufimska (Krievija)
Krasnoufimska
Krasnoufimska
Krasnoufimska (Krievijas Eiropas daļa)
Krasnoufimska
Krasnoufimska
Krasnoufimska (Sverdlovskas apgabals)
Krasnoufimska
Krasnoufimska
Koordinātas: 56°37′N 57°46′E / 56.617°N 57.767°E / 56.617; 57.767Koordinātas: 56°37′N 57°46′E / 56.617°N 57.767°E / 56.617; 57.767
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Sverdlovskas apgabals
Dibināta 1736
Augstums 200 m
Iedzīvotāji (2025)[1]
  kopā 37 350
Laika josla UTC+5
Pasta indekss 623300
Mājaslapa www.krasnoufimsk.ru
Krasnoufimska Vikikrātuvē

Krasnoufimska (krievu: Красноуфимск) ir pilsēta Ufas upes krastā Sverdlovskas apgabalā Urālos. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no Jekaterinburgas. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.[2]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis Krievijas impērijas austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz Urāliem un Sibīriju. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības.

18. gadsimta otrajā pusē Krasnoufimskā lielāko iedzīvotāju daļu veidoja kazaki — 475 cilvēki, pilsētnieku bija 325 cilvēki, bet 19. gadsimta sākumā trešās ģildes tirgotāju bija nedaudz vairāk par 100.

Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Tirgotāji devās uz Irbitas gadatirgu, kur iepirka ķīniešu, vācu un krievu zīda audumus, kā arī papīra izstrādājumus, kurus pēc tam pārdeva Krasnoufimskā gadatirgos 9. maijā un 6. decembrī.

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 1897. gadā, saskaņā ar Vispārkrievijas tautas skaitīšanas datiem, apriņķī dzīvoja 261 tūkstotis cilvēku, tai skaitā Krasnoufimskā — 6,4 tūkstoši iedzīvotāju. Tika uzskaitīti apmēram 20 dzelzs apstrādes un čuguna liešanas uzņēmumi. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās, līdztekus kalnrūpniecībai un metalurģijai, bija lauksaimniecība un lopkopība.

1918. gadā boļševiki par aģitāciju pret pastāvošo varu, saskaņā ar kara laika likumiem, nošāva vairākus priesterus. Starp tiem bija Aleksandrs Maļinovskis, Ļevs Jeršovs un Aleksijs Budrins (IV Krievijas Valsts domes loceklis no Permas guberņas).

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra −14,4 °C, vidējā jūlija temperatūra +18,5 °C, vidējais gada nokrišņu daudzums — 565 mm.[3] Sniega sega saglabājas aptuveni 6 mēnešus. Klimats pilsētā ir kopumā labvēlīgs iedzīvotāju dzīvei un saimnieciskajai darbībai. Rekordliels temperatūras diapazons Krasnoufimskā tika novērots 1979. gadā: maksimums +37,3 °C, minimums −53,6 °C.

Vidējais gada relatīvais gaisa mitrums — 75 %. Vidējais mēneša mitrums svārstās no 62 % maijā līdz 83 % novembrī.  

Vidējais gada vēja ātrums — 1,7 m/s. Vidējais mēneša ātrums — no 1,3 m/s augustā līdz 2,0 m/s aprīlī, maijā un oktobrī.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]