Kreisais nacionālisms
| Politika |
|---|
| Veidi |
| Likumdošana un tiesību akti |
| Politiskās sistēmas |
| Procesi |
| Zinātne |
Kreisais nacionālisms ir nacionālisma paveids, kas balstās uz nācijas vienlīdzības, suverenitātes un pašnoteikšanās idejām. Tā pirmsākumi meklējami Lielās Franču revolūcijas jakobīnismā.
Atšķirībā no nacionālkonservatīvisma, kas uzsver tautas kultūras vai etnisko vienotību, tradicionālās hierarhijas un vēsturiskās identitātes saglabāšanu, parasti kapitālisma iekārtā, kreisais nacionālisms cenšas panākt visu nācijas pārstāvju vienlīdzību, kopīpašumu un atbrīvošanos no ārējas (pretimperiālisms vai antikoloniālisms) vai elites varas un sociālisma vai komunisma iekārtas ieviešanu.
Tāpat kā nacionālkonservatīvisms arī kreisais nacionālisms var būt autoritārs vai totalitārs. Josifa Staļina valdīšanas laikā Padomju Savienībā pastāvēja totalitārs kreisā nacionālisma paveids — „padomju patriotisms”. Totalitārs kreisais nacionālisms bija raksturīgs arī Sarkano khmeru pārvaldītajai Demokrātiskajai Kampučijai.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |