Kreiso eseru dumpis
Kreiso eseru sacelšanās (krievu: Восстание левых эсеров), padomju literatūrā dēvēts kā Kreiso eseru dumpis (krievu: левоэсе́ровский мяте́ж), bija neveiksmīga bruņota sacelšanās, ko 1918. gada jūlijā uzsāka kreisie sociālisti-revolucionāri ar mērķi gāzt boļševiku valdību, pārtraukt Brestļitovskas miera līguma izpildi un atsākt karu pret Vācijas Impēriju. Sacelšanās norisinājās vienlaicīgi ar sacelšanos Jaroslavļā, Ribinskā, Muromā un citās Krievijas pilsētās.
Dumpis tika veikts, ņemot vērā pieaugošās politiskās domstarpības starp kreisajiem eseriem un boļševikiem pēc Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas valdības lēmuma noslēgt Brestļitovskas mieru. Kreisie eseri uzskatīja līgumu par valsts interešu un vispārējās revolucionārās kustības nodevību un pieprasīja kara atsākšanu pret Vāciju. 1918. gada 6. jūlijā kreiso eseru pārstāvji Jakovs Bļumkins un Nikolajs Andrejevs Maskavā nogalināja Vācijas Impērijas vēstnieku Vilhelmu fon Mirbahu, cerot izraisīt bruņotu konfliktu ar Vāciju un sacelšanos pret boļševiku valdību.
Pēc atentāta kreiso eseru vienības ieņēma vairākus stratēģiskus objektus Maskavā, arestēja vairākas padomju amatpersonas un aicināja iedzīvotājus sacelties pret boļševikiem. Tomēr sacelšanās neguva plašu atbalstu ne armijā, ne strādnieku vidū. Vladimira Ļeņina un Jakova Sverdlova vadītā valdība ātri mobilizēja lojālos spēkus, galvenokārt Jukuma Vācieša komandēto Latviešu strēlnieku padomju divīziju un Jēkaba Petersa vadītās Čekas vienības, un dumpis tika apspiests dažu dienu laikā.
Sacelšanās neizdevās nepietiekama militārā un politiskā atbalsta dēļ. Pēc dumpja apspiešanas kreiso eseru partija tika faktiski izslēgta no varas, tās vadītāji tika arestēti vai devās pagrīdē, bet boļševiku vienpartijas režīms valstī kļuva vēl spēcīgāks.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kreiso eseru dumpis.
