Krievijas milicija

Milicija
	Milicija ;
	Krievijas Iekšlietu ministrijas uzšuve
	Krievijas Iekšlietu ministrijas emblēma
Pamatinformācija
Dibināta	1990. gada 20. decembrī
Iepriekšējās iestādes	Padomju milicija
Likvidēta	2011. gada 1. martā
Jurisdikcija
Jurisdikcijas	Krievija
Vispārējs raksturojums	Tiesībsargājošā iestāde; Policija; ;
Iestādes struktūra
Galvenais birojs	Maskava

Krievijas milicija (krievu: Милиция России) bija Krievijas nacionālais policijas dienests no 1990. gada līdz 2011. gadam, kad to nomainīja Krievijas policija. Tā bija pakļauta Krievijas Iekšlietu ministrijai.

Vēsture

Krievijas Iekšlietu ministriju atjaunoja kā Krievijas PFSR IeM 1990. gadā pēc KPFSR Ministru padomes un KPFSR Augstākās Padomes lēmumiem un tā turpināja darbu arī tad, kad Krievija ieguva neatkarību no Padomju Savienības. Tā kontrolēja miliciju, valsts autoinspekciju (GAI) un iekšējo karaspēku. Kopš Nodokļu milicijas izformēšanas, tā izmeklēja arī ekonomiskos noziegumus.

Cariskās Iekšlietu ministrijas un padomju NKVD ilgstošie papildu pienākumi, piemēram, Valsts ugunsdzēsības dienests un Federālais sodu izpildes dienests, nesen tika pārcelti attiecīgi uz Ārkārtas situāciju ministriju un Tieslietu ministriju. Pēdējās reorganizācijas laikā likvidēja no NKVD mantotās galvenās pārvaldes.

Visā 1990. gadu pirmajā pusē Krievijas milicija darbojās ar minimālu finansējumu, aprīkojumu un tiesību sistēmas atbalstu. Milicijas spēku nepietiekamība kļuva īpaši acīmredzama organizētās noziedzības uzplaukuma laikā, kas sāka pārņemt Krieviju pēc perestroikas sākuma. Daudzas augsti kvalificētas personas no milicijas pārcēlās uz labāk apmaksātu darbu privātās drošības sektorā, kas attīstījās, lai apmierinātu to uzņēmumu prasības, kuriem nepieciešama aizsardzība, savukārt citi pievienojās tai pašai organizētajai noziedzībai. Bieža kukuļņemšana starp palikušajiem miličiem iedragāja milicijas publisko tēlu.^[1] Daudzas atklāsmes par miliču līdzdalību slepkavībās, prostitūcijas organizēšanā, informācijas nopludināšanā un iecietību pret noziedzīgām darbībām, radīja sabiedrībā priekšstatu, ka visi milicijas darbinieki noziedznieki formastērpos.^[1] Miliču piekukuļošana, lai izvairītos no soda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un sīkiem noziegumiem, bija ikdienišķa parādība, tāpat kā apcietinājumā aizdomās turamo personu spīdzināšana. Ziņots, ka līdz 50–80% aizdomās turamo spīdzināja un sita, lai iegūtu "atzīšanos".^[2]

2010. gada augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs rosināja jaunus tiesību aktus, lai reformētu un centralizētu milicijas finansēšanu, kā arī oficiāli mainītu milicijas nosaukumu uz "Policija" (termins, ko lietoja Krievijas Impērijā).^[3] Izmaiņas stājās spēkā 2011. gada 1. martā.^[4]

Dienesta pakāpes

	Augstākais vadības personāls			Vecākais vadības personāls			Vidējais vadības personāls
Uzpleči
Dienesta pakāpe	Ģenerālpulkvedis Генерал-полковник милиции	Ģenerālleitnants Генерал-лейтенант милиции	Ģenerālmajors Генерал-майор милиции	Pulkvedis Полковник милиции	Apakšpulkvedis Подполковник милиции	Majors Майор милиции	Kapteinis Капитан милиции	Vecākais leitnants Старший лейтенант милиции	Leitnants Лейтенант милиции	Jaunākais leitnants Младший лейтенант милиции

	Jaunākais vadības personāls						Ierindnieku personāls
Uzpleči
Dienesta pakāpe	Vecākais praporščiks Старший прапорщик милиции	Praporščiks Прапорщик милиции	Staršina Старшина милиции	Vecākais seržants Старший сержант милиции	Seržants Сержант милиции	Jaunākais seržants Младший сержант милиции	Ierindnieks Рядовой милиции