Krievu valoda
| Krievu valoda Русский язык | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk] | |
| Valodu lieto: | Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē. | |
| Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: ap 164 milj. Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)[1] Kopā: 300 - 350 milj. | |
| Reitings: | 4—7 [1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Austrumslāvu Krievu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica (krievu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |
| |
| Regulators: | Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts[2] | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ru | |
| ISO 639-2: | rus | |
| ISO 639-3: | rus | |
Krievu valodas izplatības areāls.
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Krievu valoda (krievu: русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām — pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Rakstu pieminekļi austrumslāvu valodās pastāv kopš 10. gadsimta. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski-fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.
Satura rādītājs
Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krievu valodas alfabēts veidots uz kirilicas pamata un sastāv no 33 burtiem.
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё |
| Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Л л | М м |
| Н н | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
| Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «How do you say that in Russian?». Expert. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-25. Skatīts: 2008-02-26.
- ↑ Russian Language Institute
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Krievu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- (angliski) Iemācieties runāt krievu valodā![novecojusi saite]
| Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
| ||||||||||||||||||||||
|
- Nepabeigti raksti par valodniecību
- Krievu valoda
- Austrumslāvu valodas
- Krievijas valodas
- Latvijas valodas
- Ukrainas valodas
- Igaunijas valodas
- Lietuvas valodas
- Baltkrievijas valodas
- Moldovas valodas
- Piedņestras valodas
- Abhāzijas valodas
- Gruzijas valodas
- Armēnijas valodas
- Azerbaidžānas valodas
- Kazahstānas valodas
- Kirgizstānas valodas
- Uzbekistānas valodas
- Turkmenistānas valodas
- Tadžikistānas valodas
- Mongolijas valodas
- Ķīnas valodas
- Izraēlas valodas