Krimčaki (кърымчахлар, qrımçahlar) ir neliela etnoreliģiska grupa, kas vēsturiski apdzīvojusi Krimas pussalu[1] un pieder rabīniskā jūdaisma tradīcijai. Atšķirībā no karaīmiem, kuri praktizē jūdaisma nerabīnisko virzienu un kam ir atšķirīga reliģiskā un kultūras identitāte, krimčaki ievēro klasisko jūdaistisko halahu, sinagogu tradīciju un reliģisko autoritāti. Vēsturiski krimčaki veidoja ciešu kopienu Krimas pilsētās, īpaši Simferopolē, Sevastopolē un Kefē (Feodosijā), runājot krimčaku valodā — savdabīgā tjurku valodā ar ebreju un slāvu ietekmi. 20. gadsimta gaitā, īpaši Otrajā pasaules kara holokausta laikā, krimčaku kopiena piedzīvoja masveida iznīcināšanu, un tās skaits būtiski saruka. Mūsdienās krimčaki tiek uzskatīti par apdraudētu minoritāti, ar nelielām diasporas kopienām Izraēlā, Krievijā, Ukrainā un citviet. Viņu kultūras un valodas mantojums ir kritiski apdraudēts, tomēr tiek veikti centieni to dokumentēt un saglabāt.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimčaki.