Krimas tatāru literatūra

Krimas tatāru literatūra ir Krimas tatāru tautas literārā tradīcija, kuras pirmsākumi meklējami Zelta Ordas laikā 13.–15. gadsimtā. Tās uzplaukums notika Krimas hanistes pastāvēšanas laikā 15.–18. gadsimtā.

Vēsture

Viduslaiki

Par senāko zināmo Krimas tatāru literāro darbu tiek uzskatīta Makhmuda Kirimli 13. gadsimtā sarakstītā poēma „Jusufs un Zuleiha” (Yusuf ve Zuleykha).

Starp citiem agrīnajiem autoriem minami Ali (miris 1232. gadā), Mahmuds, Mevlana Redžeps bin Ibrahims, Mevlana Šerefeddins bin Kemals un Kemals Ummi.

Klasiskais periods

Pēc islāma pieņemšanas Zelta Ordas laikā sāka attīstīties galma jeb dīvāna dzeja (Krimas tatāru valodā — saray edebiyatı). Tās autori galvenokārt bija hani, aristokrāti un galma dzejnieki.

Starp ievērojamākajiem tā laika autoriem bija Abdulmedžids Efendi, Useins Kefevijs, Meņli I Girajs, Gazi II Girajs, Ramels Hodža, Ašiks Umers, Mustafa Dževherijs, Leila Bikeča, Ašiks Arifs, Džanmuhameds un Edips Efendi.

Īpaši pazīstams bija Azi II Girajs, kurš rakstīja dzeju un interesējās par mūziku un literatūru. Arī Bahadirs I Girajs sieva Han-zade-hanuma bija pazīstama kā dzejniece.

15.–17. gadsimtā tika sastādītas pirmās Krimas dzejas antoloģijas.

Šī perioda literārie darbi tika rakstīti ar arābu rakstību. Literāro valodu spēcīgi ietekmēja arābu valoda un persiešu valoda, īpaši dzejas stilistikā un atskaņu sistēmā.

Vienlaikus tautas folklorā saglabājās vienkāršāka sarunvaloda ar mazāku aizguvumu skaitu. Starp pazīstamākajiem folkloras darbiem bija „Çorabatır”, „Kör oğlu” un „Tair ve Zore”.

Šajā laikā tika radīti arī vēsturiski darbi un oficiāli dokumenti — jarliki.

Pēc Krimas hanistes aneksijas 1783. gadā Krimas tatāru literatūras attīstība ievērojami palēninājās, jo tika likvidēta Krimas haniste un tās galma kultūra.

Jaunie laiki

Krimas tatāru literatūras atdzimšana cieši saistīta ar Ismailu Gasprinski, kurš lika pamatus modernajam stāstam un romānam Krimas tatāru literatūrā.

Savā laikrakstā „Terciman” viņš publicēja jauno Krimas tatāru autoru darbus un popularizēja izglītības reformas.

20. gadsimta sākuma ievērojamākie dzejnieki bija Ešrefs Šemi-zade (Eşref Şemi-zade), Bekirs Čoban-zade (Bekir Çoban-zade), Abdulla Dermendži (Abdulla Dermenci), Ševkijs Bektore (Şevqiy Bektöre), Abdulla Latif-zade (Abdulla Latif-zade) un Amdi Girajbajs (Amdi Giraybay).

1901. gadā Abdulla Ōzenbašli publicēja pirmo Krimas tatāru drāmu „Olcağa çare almaz”.

Krimas tatāru literārais process tika pārtraukts pēc Krimas tatāru deportācijas 1944. gadā. Padomju Savienībā Krimas tatāru literatūra ilgu laiku tika apspiesta un cenzēta.

Mūsdienu pazīstamākie Krimas tatāru autori ir Šamils Aladins (Şamil Aladin), Čengizs Dagdži (Cengiz Dağcı), Umers Ipči (Ümer İpçi), Jusufs Bolats (Yusuf Bolat), Aiders Osmans (Ayder Osman), Ervins Umerovs (Ervin Ümerov), Rustems Mujedins (Rustem Müyedin), Šakirs Selims (Şakir Selim), Junuss Kandims (Yunus Qandım), Seirans Suleimans (Seyran Suleyman) un Nuzets Umerovs (Nuzet Ümerov).