Krimuldas trošu tilta sagrūšana
Krimuldas gājēju tilts bija trošu tilts pār Krimuldas—Siguldas ceļu, bijušā koka tilta vietā. Gājēju tilts bija aptuveni 30 metrus garš, vairāk nekā metru plats. 1984. gada 30. jūlijā tilts sabruka nesējtrošu rūsēšanas dēļ, negadījumā bojā gāja seši cilvēki.
Būvniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau pirms 20. gadsimta pāri Krimuldas viduslaiku pils nocietinājuma aizsarggrāvim, pa kuru iet serpentīna ceļš no Gaujas tilta uz Krimuldas sanatoriju, esot bijis koka kājnieku tilts. 1960. gados tika konstatēts, ka pēc kara atjaunotās būves konstrukcijas ir nolietojušās un ir vajadzība pēc tilta rekonstrukcijas. Tika pieaicināti Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūta inženieri, kuri piemēroja vietai trošu tilta tipveida projektu. Materiālu trūkuma dēļ netika izmantotas standartā šāda veida projektos paredzētās troses. Plānojumā bija iekļauts tilta galos esošās 25 mm diametra nesējtroses piestiprināt pie enkuriem, kas būtu ierakti aptuveni pusotra metra dziļumā. Jaunais gājēju tilts tika pabeigts 1967. gada 29. jūnijā. Tilts netika pievienots Inčukalna mežrūpniecības saimniecības un vēlāk arī Gaujas nacionālā parka bilancei, tādējādi Krimuldas gājēju tilts nokļuva bezsaimnieka statusā — nebija izsniegti lietošanas kontroles dokumenti.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1969. gadā Siguldā tika atklāta gaisa tramvaja trase, kuras galapunkts atradās pie Krimuldas gājēju tilta. Gaujas senlejas popularitātes dēļ tramvajs bieži bija noslogots un no tā ārā kāpjošie cilvēki lielā skaitā izmantoja Krimuldas gājēju tiltu. Tādējādi tilta noslodze bija lielāka, nekā projektētāji bija sākotnēji prognozējuši. Tā kā nebija noteiktas tilta īpašuma tiesības, tad nebija arī skaidrs, kam jāveic tilta drošības pārbaudes. Viens tilta gals atradās Gaujas nacionālā parka, bet otrs — Siguldas pilsētas teritorijā. Tilta kosmētisko labiekārtošanu uzņēmās Gaujas nacionālais parks.
Sabrukšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Naktī no 1984. gada 29. uz 30. jūliju Vidzemē bija spēcīgas lietusgāzes, kas izskaloja vienu no 1967. gadā nojauktā koka tilta betona balstiem. Nākamajā dienā pār tiltu gāja 36 eksursantu grupa no vairākiem PSRS reģioniem. Ejot pāri tiltam, tas sabruka un 33 cilvēki nokrita no 5—15 metru augstuma pilskalna aizsarggrāvī. Bija 6 bojā gājušie, vairāki ar smagiem ievainojumiem. Pēc negadījuma LPSR Augstākā tiesa pie kriminālatbildības sauca Gaujas nacionālā parka direktoru un galveno mežzini. Ekspertīzē atklāja, ka galvenais iemesls tilta sabrukšanai bija visu 4 nesējtrošu sarūsēšana. Pēc notikuma tika mainīta šādu tiltu trošu stiprināšanas metode, nepakļaujot tos tik izteiktai korozijai augsnes tuvuma dēļ.