Pāriet uz saturu

Kristīne Jarinovska

Vikipēdijas lapa
Kristīne Jarinovska
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre
Amatā
2006. gada 4. janvārī — 2006. gada 2. decembrī
Dzimšanas dati 1977. gada 22. augustā (49 gadi)
Tautība latviete
Augstskola Rīgas Juridiskā augstskola
Latvijas Universitāte

Kristīne Jarinovska (dzimusi 1977. gada 22. augustā) ir latviešu tiesību zinātniece,[1][2][3] vēsturniece,[4] tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte,[5] gerontoloģe.[6] Bijusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre,[7] Latvijas Universitātes vadošā pētniece.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

K. Jarinovska uzauga latviešu emigrantu ģimenē Viskonsinas štatā ASV. 1997. gadā absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsinā[8] un 2003. gadā Rīgas Juridisko augstskolu. Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālā tiesas procesa pirmā uzvarētāja. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X Académie de Versailles. Jarinovska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē Dr. iur..[9]

Valsts civildienests un kapitālsabiedrību vadība

[labot | labot pirmkodu]

Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās Eiropas Savienības neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības "Tiesu namu aģentūra" direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta Latvijas Vēstnesis kapitāla daļu turētāja pārstāve,[10] bijusi žurnāla Jurista Vārds redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un Zviedrijas valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei.

2006. gadā Jarinovska tika iecelta par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri.[11] 2014. gadā valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.[12]

Zinātne

[labot | labot pirmkodu]

Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.[13] Strādājusi arī kā Latvijas vēstures institūta vadošā viespētniece.[14] Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, Eiropas Savienības tiesības, konkurences tiesības, intelektuālā īpašuma, valststiesības un informācijas atklātību, kā arī daudzas citas jomas. Jau studiju laikā sarakstījusi, rediģējusi, organizējusi un izdevusi vairākas savas kolektīvās monogrāfijas par Eiropas Savienības tiesībām.[15] 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.[16] Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.[17] Starptautiskā gerontoloģijas institūta pētniece.[18] Jarinovskas zinātniskie darbi izmantoti tiesībsarga darbā,[19] Konkurences padomes darbā[20] un citur. No 2024. gada līdz 2026. gadam Jarinovska strādāja pie zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Republikas prokuratūrai ģenerālprokurora uzdevumā.[21] Vairāk nekā 20 monogrāfiju, kolektīvo monogrāfiju un vairāk nekā 100 publikāciju autore.

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Kristīne Jarinovska 35 gadus ir Latvijas Universitātes sieviešu kora «Minjona» dziedātāja.[22]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12—18 August 2003, ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. ISBN 3-515-08513-0 Volume 3, p. 12.
  2. ↑ «Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu». JURISTAVARDS.LV (latviešu). Skatīts: 2024-03-03.
  3. ↑ Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa., 2018
  4. ↑ LETA. «Līvu laukumā cilvēki piketē pret EP priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā», Apollo, 2024. gada 20. maijs.
  5. ↑ Zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska, 2025
  6. ↑ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025
  7. ↑ «Latvia Ministers».
  8. ↑ «Alumni Contact». xavier.k12.wi.us. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. martā. Skatīts: 2022. gada 12. janvāris.
  9. ↑ «Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē». May 2013.
  10. ↑ Jarinovska, Kristīne (2016-10-27). "Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī" (en). Journal of the University of Latvia. History | Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture (1): 185–190. ISSN 2592-9593.
  11. ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. maijā. Skatīts: 2007. gada 22. jūlijs.
  12. ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. augustā. Skatīts: 2014. gada 13. augusts.
  13. ↑ «Juridica International: HOME». www.juridicainternational.eu. Skatīts: 2024-03-03.
  14. ↑ Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa., 2018
  15. ↑ Jarinovska J., Škoba, L., Alehno, Buka, A. Ievads Eiropas Kopienas tiesībās (tiesu prakse un komentāri). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001., utjp.
  16. ↑ «The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga». Baltics News (en-US). 2023-02-17. Skatīts: 2024-03-03.
  17. ↑ Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.
  18. ↑ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025
  19. ↑ Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada 19. jūnija Nr. 6-6/22 pārbaudes lietā Nr.2017-21-26J, Par diskriminējošu tiesību normu Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr.148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»
  20. ↑ 2010. gada 14. oktobra Br. E02-78 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA «UNITED OILS» un SIA «UNITED OILS VIDZEME» darbībās lietā Nr. P/10/0302/3
  21. ↑ Latvijas Republikas prokuratūra «2025. gada 22. septembrī notika pētījuma Latvijas Republikas prokuratūras institucionālās struktūras ģenēze un transformācijas līdz 1940. gada 17. jūnijam prezentācija, kurā tā autore tiesībzinātniece Dr. iur. Kristīne Jarinovska iepazīstināja ar veikto izpēti
  22. ↑ Jarinovska, Kristīne. Piecdesmit vasaru sievietes balss krāsās — universitātes koris «Minjona», Latvijas Universitāte, 2025. gada 11. februāris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kristīne_Jarinovska&oldid=4508546"