Kristus apraudāšana (Mantenja)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristus apraudāšana
Cristo morto
The dead Christ and three mourners, by Andrea Mantegna.jpg
Mākslinieks Andrea Mantenja Labot šo Vikidatos
Gads 1480s (Julian)
Medijs tempera, audekls Labot šo Vikidatos[1]
Kustība renesanses glezniecība Labot šo Vikidatos
Izmēri 68 cm (27 in)[1] × 81 cm (32 in)[1]
Atrašanās vieta Breras mākslas galerija, Itālija Labot šo Vikidatos
Inventāra nr. Reg. Cron. 352 Labot šo Vikidatos[1]

Kristus apraudāšana (itāļu: Lamento sul Cristo morto) jeb Mirušais Kristus (itāļu: Cristo morto) ir itāļu renesanses gleznotāja Andrea Mantenjas glezna, kas tapusi ap 1480. gadu. Lai arī par gleznas tapšanas gadu nav vienprātības, tā tika pabeigta starp 1475. un 1501. gadu, visticamāk 1480. gadu sākumā.[2] Tajā attēlots Jēzus Kristus ķermenis, guļot uz marmora plāksnes. Par viņa nāvi sēro Jaunava Marija un Svētais Jānis. Gleznas augšējā kreisajā stūrī saskatāms vēl viens tēls, tiek uzskatīts, ka tā ir Marija Magdalēna.[3]

Kristus apraudāšanas tēma ir populārs sižets viduslaiku un renesanses mākslā, kaut arī šī metode ar tematu, kas pazīstams kā "Kristus svaidīšana", periodam ir neierasta. Lielākā daļa "apraudāšanu" parāda lielāku kontaktu starp sērotājiem un ķermeni. Gleznā ir bagātīgs gaismas un ēnu kontrasts, tas iemieso dziļu patosa sajūtu. Vardarbīgā perspektīva, kas pietuvina un dramatizē guļošo tēlu, uzsverot anatomiskas detaļas, īpaši Kristus krūškurvi, pastiprina ainas reālismu un traģēdiju. Caurumi Kristus rokās un kājās, kā arī abu sērotāju sejas tiek attēlotas bez ideālisma vai retorikas koncepcijas. Līķi pārklājošā drapērija veicina dramatisko efektu. Kompozīcijas fokuss tiek vērsts uz Kristus dzimumorgāniem — šāds uzsvars šajā periodā bieži sastopams Jēzus tēlā, īpaši kā zīdainim; tas saistīts ar teoloģisko uzsvaru uz Jēzus cilvēcīgumu, kā to uzsvēris Leo Šteinbergs un citi kritiķi.

Mantenja attēlojis gan mirušā ķermeni veidā, kas nestāj vienaldzīgu, gan skarbu Bībeles traģēdiju. Šī glezna ir viena no daudzajiem mākslinieka perspektīvas meistarības piemēriem. No pirmā acu uzmetiena glezna šķietami parāda precīzu perspektīvu. Tomēr rūpīgāka pārbaude atklāj, ka Mantenja samazinājis tēla pēdu izmēru, kas, kā viņam būtu bijis jāzina, aizklātu lielu ķermeņa daļu, ja tas būtu pareizi attēlotas.[4]

Ārējo resursu video
Mantegna's Dead Christ, Smarthistory[5]

Mantenja, iespējams, radīja šo gleznu savai bēru kapelai. To atrada viņa dēli viņa studijā pēc mākslinieka nāves un pārdeva, lai nomaksātu parādus.

Šobrīd glezna atrodas Pinacoteca di Brera gleznu galerijā Milānā, Itālijā, kur tā nonāca 1824. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 http://pinacotecabrera.org/en/collezione-online/opere/the-dead-christ-and-three-mourners/; pārbaudes datums: 16 aprīlis 2016.
  2. «The Lamentation over the Dead Christ». Web Gallery of Art. Skatīts: 2017. gada 16. oktobrī.
  3. Linus Meldrum. Lenten Meditation: Mantegna’s Lamentation over the Dead Christ
  4. Kleiner, Fred S. Gardner's Art Through the Ages, 13. izdevums.
  5. «Mantegna's Dead Christ». Smarthistory at Khan Academy. Skatīts: 2013. gada 9. maijs.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • La Grande Storia dell'Arte - Il Quattrocento, Il Sole 24 Ore, 2005
  • Kleiner, Frank S. Gardner's Art Through the Ages, 13th Edition, 2008
  • Manca, Joseph. Andrea Mantegna and the Italian Renaissance, 2006

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]