Kritiskā domāšana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Attiecīgā informācija var būt iegūta no pieredzes, refleksijas, novērojumiem, komunikācijas utt. Kritiskās domāšanas pamatā ir intelektuāli kritēriji, piemēram, domāšanas skaidrība, ticamība, precizitāte, akurātums, pamatotība, nozīmīgums, pilnīgums, godīgums u.c.

Mūsdienu valodas lietojumā vārds "kritisks" ir ieguvis negatīvu konotāciju jeb blakus nozīmi,[1] taču kritiskajai domāšanai nav saistības ar negatīvismu, piemēram, centieniem kādu pazemot.

Pārskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kritiskā domāšana ir mērķtiecīgs reflektīvas spriešanas veids. Ar tās palīdzību refleksijas ceļā tiek pieņemti lēmumi, piemēram, kuram uzskatam piekrist vai kā rīkoties. Tiek aplūkoti argumenti, sprieduma konteksts, būtiskie kritēriji veiksmīgai sprieduma izdarīšanai, sprieduma veidošanas metodes un konkrētā jautājuma izprašanai nepieciešamie teorētiskie konstrukti. Šie elementi atbilst arī akadēmisko disciplīnu un profesionālo jomu raksturojumam, tāpēc kritiskā domāšana var parādīties dažādās jomās un starp tām (ņemot vērā konkrēto jomu specifiskos kritērijus, argumentācijas avotus utt.) - gadījumos, kad nepieciešams vienoties, izlemt, atrisināt problēmas u.tml.

Zinātniskā skepticisma kontekstā kritiskā domāšana ietver informācijas apgūšanu un tā rezultātā nonākšanu līdz pamatotam slēdzienam vai risinājumam. Kritiskā domāšana daļēji ietver neformālo loģiku, tomēr liela daļa apsvērumu sniedzas tālāk, piemēram, novērtējot uzskatus, identificējot aizspriedumus, propagandu, pašapmānu, informācijas sagrozīšanu vai maldināšanu utt. Balstoties kognitīvās psiholoģijas pētījumos daļa pedagogu uzskata, ka skolās vajadzētu vairāk apgūt kritisko domāšanu un attīstīt intelektuālās prasmes (piemēram, intelektuālu pazemību, iejūtību, godīgumu un godprātību) nekā koncentrēties uz faktu atcerēšanos.

Kritiskā domāšana ir nozīmīga domāšanas analīzei, izskaidrošanai, novērtēšanai un strukturēšanai, tā ļauj samazināt maldīšanās risku rīcībā un domāšanā. Tomēr arī pielietojot kritiskās domāšanas prasmes var rasties kļūdas, piemēram, domātāja egocentrisma, nekorektas savu uzskatu universalizēšanas vai faktu nezināšanas dēļ. Turklāt vienmēr pastāv iespēja kļūdīties aiz neuzmanības.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Oksfordas angļu valodas vārdnīcā minēts, ka sākotnēji (1580.g.) vārds "kritisks" bija ar negatīvu konotāciju. Kopš 1650. gada šo vārdu sāka apzīmēt "rūpīgu spriešanu vai novērošanu", tomēr vārdnīcā teikts, ka šāda šī vārda nozīme ir novecojusi. Tomēr frāzi "kritiskā domāšana" var uzskatīt piemēru, kurā šī pozitīvā nozīme ir saglabājusies.

Skatīt arī:[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]