Krokainā kazbārde
| Krokainā kazbārde Sparassis crispa | |
|---|---|
|
| |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Rinda | Polyporales |
| Dzimta | Krokbāržu dzimta (Sparassidaceae) |
| Ģints | Krokbāržu ģints (Sparassis) |
| Suga | Krokainā kazbārde (S. crispa) |
|
| |
Krokainā kazbārde (Sparassis crispa) ir liela sēņu suga no krokbāržu dzimtas (Sparassaceae) krokbāržu ģints. Parazīts (izraisa sarkano puvi), kas aug uz koku, galvenokārt priežu saknēm.[1] Kā reta suga tā ir Latvijas un daudzu citu valstu Sarkanajā grāmatā.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]

Sēnes augļķermenis ir krūmveida, apaļš vai neregulāri apaļš, 5—20 cm augsts un 6—30 (arī līdz 60 un vairāk) cm diametrā, dažreiz sasniedzot 6—10 kg svaru. Tas sastāv no "cirtainu" krēmkrāsas līdz dzeltenīgu daivu masas, kas stiepjas no īsa centrālā stumbra, un abās pusēs atrodas himēnijs. Daivas ir plakanas, platas (0,7—3 cm platas un 0,3—0,8 cm biezas), ar viļņaini krokotuu un bieži sašķeltu malu, gludu apakšpusi. Ārēji sēnes augļķermenis atgādina ziedkāposta galviņu. Jaunās sēnes ir bālganas, vēlāk dzeltenīgas un visbeidzot, kad nobriedušas un sausas, okera vai brūnganas. Daivu malas parasti kļūst tumšākas pirmās.
Sēnes mīkstums ir balts, blīvs, jaunām sēnēm trausls (laika gaitā un žāvējot tas iegūst cietu, vaskainam pārragojumam līdzīgu konsistenci), ar spēcīgu specifisku smaržu, neatgādinošai sēni. Tas garšo kā rieksti,[2] bet tam ir sveķaina pēcgarša, kas izzūd pēc vairākām vārīšanās reizēm.
Himenofors ir gluds vai raupjš, vaskains, bālgankrēmīgs vai pelēcīgs.
Sēnes kātiņš ir centrāls, resns (2—5 cm diametrā), dziļi iegrimis zemē, tāpēc, neskatoties uz garumu (5—13 cm), tas no ārpuses ir tik tikko pamanāms. Jauno sēņu kāta krāsa ir bālgana vai dzeltenīga, vēlāk tā kļūst brūngana līdz melnai.
Sporu pulveris — krēmkrāsā, var nedaudz variēt. Sporas (5—7)×(3,5—5) µm, elipsoīdas, nedaudz sašaurinātas pie pamatnes, gludas, bezkrāsainas, ar lielu eļļas pilienu.
Dažreiz sēne veido (20—70) × (7—10) cm lielu pseidosklerociju, kas sastāv no augsnes daļiņām, kuras savijušās ar sēņotni, un ir piestiprināts pie koka saknēm.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Holarktiska suga. Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikas austrumos.[3]
Ekoloģija
[labot | labot pirmkodu]Aug no jūlija līdz septembrim.[1] Parazītiska koksni iznīcinoša sēne, saprotrofa vai vāji fitopatogēna, izraisa sakņu un koksnes pūšanu. Aug pa vienai uz saknēm, stumbru pamatnē, retāk uz svaigiem skujkoku (galvenokārt priežu, bet arī egļu, ciedru, baltegļu, lapegļu) celmiem vecos skujkoku un skujkoku-platlapju mežos. Augļķermeņi veidojas koka pamatnē, ko ar micēlija saitēm savieno skartā sakne. Sēne izraisa sarkanbrūnu destruktīvu puvi saknēs un stumbra pamatnē. Attīstības pēdējā stadijā novērojamas trupes skartas koksnes plaisas un micēlija uzkrāšanās plaisās.
Līdzīgas sugas
[labot | labot pirmkodu]Retāk un vairāk dienvidos sastopamā Sparassis laminosa, kas parazitē uz ozoliem un dižskābaržiem, ir ļoti līdzīga šai. Šīs sēnes augļķermenis ir salmu dzeltens, un daivas ir rupjākas, blīvākas un veselas.
Ārēji līdzīgas sugas
[labot | labot pirmkodu]Daivainā čemurene (Grifola frondosa) un čemurainā čemurene (Polyporus umbellatus) nedaudz līdzinās šai, taču tām ir izteiktākas cepurītes un poras to apakšā.
Lietošana
[labot | labot pirmkodu]Ēdama sēne, ko galvenokārt izmanto zupu pagatavošanai, cepšanai un žāvēšanai. Tomēr Sparassis crispa ir ēdama tikai jauna — augļķermeņi, ieguvuši brūnganu krāsu, kļūst ļoti izturīgi. Lieto tautas medicīnā.[4] Satur sparasolu, kas novērš pelējuma sēnīšu attīstību. Papildus sparasolam Sparassis crispa satur bioaktīvus komponentus, kam piemīt pretvēža (imūnmodulējoša) un pretmikrobu aktivitāte.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 479. lpp.
- ↑ Nordic Macromycetes / Ed. by L. Hansen et al. Copenhagen: Nordsvamp, 1997. Vol. 3: Heterobasidioid, Aphyllophoroid and Gastromycetoid, Basidiomycetes. 444 p.
- ↑ «Красная книга Московской области». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-19. Skatīts: 2010-08-26.
- ↑ Васильков Б. П. Съедобные и ядовитые грибы средней полосы европейской части России. СПб.: Наука, 1995. 162 с.
- ↑ «Sparassis crispa | Medicinal Mushrooms». healing-mushrooms.net (en-US). Skatīts: 2026-09-14.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krokainā kazbārde.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)