Kromaņonieši

Kromaņonieši jeb Kromaņonas cilvēki (latīņu: Homo sapiens fossilis) bija agrīni cilvēki, kuri Eiropā parādījās apmēram pirms 40 000 gadu. Viņi tiek uzskatīti par tiešajiem mūsdienu cilvēku (Homo sapiens) priekštečiem un bija pirmie cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu pēc neandertāliešiem.

Kromaņonieši Eiropā ieradās laikā, kad neandertālieši vēl pastāvēja, laika gaitā tos aizvietojot. Ap 10 000 gadu pirms mūsu ēras, sākoties neolītam, kromaņonieši saplūda ar jaunajām zemkopju sabiedrībām, kas ienāca no Tuvo Austrumu reģiona un ieviesa lauksaimniecību, mājlopu turēšanu un pastāvīgus ciematus.

Etimoloģija

Nosaukums “kromaņonieši” cēlies no Kromaņonas alas (franču: Cro-Magnon) Francijā, kur 1868. gadā tika atrasti pirmie šāda tipa cilvēku fosilie kauli.

Raksturojums

Kromaņonieši bija fiziski līdzīgi mūsdienu cilvēkiem — tiem bija augsts pieres kauls, izteikts zods un smadzeņu tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam. Viņi bija prasmīgi mednieki un vācēji, kā arī radīja sarežģītus darbarīkus no akmens, kaula un ragiem.

Kromaņonieši bija arī mākslas radītāji — viņu kultūrai raksturīgas alu gleznojumi, gravējumi un figūriņas, piemēram, "Veneras" statuetes.

Šī cilvēku grupa ir saistīta ar augsti attīstītu paleolīta kultūru, piemēram, ar orinjakas, gravetiešu un madlēniešu kultūrām. Viņu sabiedrība liecina par noteiktu sociālo organizāciju, iespējamu reliģisku pārliecību un rūpēm par kopienas locekļiem, kā to apliecina, piemēram, apbedījumi ar kapu piedevām.

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka kromaņonieši un mūsdienu eiropieši ir cieši saistīti, un viņu gēni saglabājas mūsdienu cilvēku populācijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kromaņonieši.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)