Kruasāns
Kruasāns | |
Veids | brokastis |
---|---|
Izcelsmes vieta |
![]() |
Ieviests | 17. gadsimts |
Galvenās sastāvdaļas | mīkla, sviests |
Kruasāns (no franču: croissant — 'pusmēness') ir neliela pusmēness formas smalkmaizīte. Tiek pasniegts brokastīs kopā ar kafiju vai kakao.[1] Lai gan kruasāns ir populārs Francijas produkts, tas radies Austrijā.[2]
Izcelsme un vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pusmēness formas konditorejas izstrādājumi Austrijā tiek cepti vismaz kopš 13. gadsimta. Par pašreizējās kruasānu popularitātes sākumu var uzskatīt 1839. gadu, kad austriešu artilērijas virsnieks Augusts Cangs (August Zang) Vīnē atvēra maiznīcu, kur cepa šīs maizītes.[3][4]
Leģenda vēsta, ka 1683. gadā Vīnes maiznieks Pīters Vendlers (Peter Wendler) pirmo reizi pagatavojis smalkmaizīti par godu turku veiktajam neveiksmīgajam Vīnes aplenkumam un viņu sakāvei kaujā par Vīni. Osmaņu armija bija aplenkusi Vīni. Maiznieki, kas strādāja naktīs un līdz rītam gatavoja pilsētniekiem svaigas smalkmaizītes, esot dzirdējuši kapļu un cirtņu troksni un sapratuši, ka turki zem pilsētas mūriem rok tuneli. Savlaicīgi par to brīdinot karavīrus, viņi izjaukuši ienaidnieka plānu.[5][6][7] Tiek uzskatīts, ka kopš tā laika šīs neparastās maizītes ir kļuvušas ļoti populāras pircēju vidū.
Francijā kruasāns pirmo reizi parādījās 1770. gadā. Tas notika tad, kad Francijā no Vīnes ieradās Marija Antuanete un kopā ar viņu Parīzē parādījās Vīnes konditorejas izstrādājumi (franču: viennoiserie).[8][9] Taču Vīnes un franču kruasāni joprojām ir divi dažādi produkti. Galu galā no Vīnes nāk tikai produkta forma, un tieši franču šefpavāri bija tie, kas to pirmo reizi pagatavoja no kārtainās mīklas ar sviestu, tas notika 20. gadsimta sākumā. Drīz vien parādījās vesela "ģimene" līdzīgu rauga un kārtaino konditorejas izstrādājumu.
2013. gadā Sīrijas pilsoņu kara laikā nemiernieki aizliedza kruasānus savā kontrolētajā teritorijā Alepo, atsaucoties uz iepriekš minēto Austrijas leģendu kā aizlieguma iemeslu.[10][11]
Gatavošanas process
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais kruasānu ražošanas solis ir mīklas veidošana, sajaucot miltus, ūdeni, margarīnu vai sviestu, raugu, sāli un cukuru.[12] Parasti kruasānu mīklu sajauc salīdzinoši vēsā vidē, ilgāk nekā citiem konditorejas izstrādājumiem. Ideālajai mīklas temperatūrai jābūt aptuveni 19 °C, lai sastāvdaļas vislabāk tiktu mitrinātas.[13][14][15]
Pēc tam mīkla tiek izrulēta un salocīta kārtās. Tieši šī procesa rezultātā iegūst kruasānam raksturīgo kraukškīgo, daudzslāņaino tekstūru. Parasti ir divas metodes, kā sajaukt margarīnu mīklā: angļu un franču.[16] Pēc salocīšanas mīkla iegūst labi zināmo pusmēness formu. Vispirms mīklu sagriež vajadzīgās formas trīsstūros. Pēc tam trīsstūrus izrullē, un visbeidzot mīklas galus ieloka uz iekšu, veidojot pusmēnesi.[13][14]
Nākamais posms ir raudzēšanas process. Kruasāni no citiem kārtainās mīklas izstrādājumiem atšķiras ar to, ka tajos ir raugs, kas rūgšanas laikā palielina mīklas apjomu. Ideālā gadījumā optimāla kruasāna kvalitāte tiek sasniegta ar 7,5% rauga līmeni, nogatavināšanas laiks 60 minūtes 31 °C.[14] Raudzēšanu beidz, kad mīkla ir palielinājusies līdz divarpus reizēm salīdzinājumā ar sākotnējo tilpumu.[13][14]
Ceturtais posms ir cepšanas process. Atkarībā no izmantotās cepeškrāsns veida un konkrētajiem kruasāna izmēriem cepšanas laiks var svārstīties no 10 līdz 20 minūtēm, un cepeškrāsns temperatūrai jābūt no 165 °C līdz 205 °C.[13][17]
Pēdējie soļi ir kruasāna atdzesēšana un uzglabāšana. Kruasāniem parasti ir īss glabāšanas laiks, un tos parasti patērē drīz pēc cepšanas.
Kruasāni vai tiem līdzīgi konditorejas izstrādājumi ir populāri daudzās valstīs, piemēram, Turcijā, Spānijā, ASV, Vācijā, Šveicē, Itālijā, Polijā, Portugālē, Argentīnā, Urugvajā.[18]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kruasāni». ritakafija.lv (en-US). Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ «Septiņi garšīgi fakti par kruasāniem». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ «A Brief History of the Croissant | Institute of Culinary Education». www.ice.edu (angļu). 2023-01-30. Skatīts: 2024-01-09.
- ↑ The 1839 date, and most of what follows, is documented in Jim Chevallier, August Zang and the French Croissant: How Viennoiserie Came to France, p. 3—30; for the 1838 date, see Giles MacDonogh "Reflections on the Third Meditation of La Physiologie du goût and Slow Food" Arhivēts 3 March 2016 Wayback Machine vietnē. (p. 8); an Austrian PowerPoint — Ess-Stile Arhivēts 29 May 2012 Wayback Machine vietnē. — gives the date of 1840 (slide 46). A 1909 image of the bakery shows the same date for its founding, but the bakery was already documented in the press before that.
- ↑ Karl August Schimmer, The Sieges of Vienna by the Turks: Translated from the German of Karl August Schimmer and Others, trans. Earl of Francis Egerton Ellesmere (London: John Murray, 1879), p. 30-31
- ↑ Vēstules. «Īsa kruasāna vēsture liecina, ka tas ir Vīnes, nevis franču». The Guardian (en-GB), 2016-02-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-11 -11.
- ↑ Ģirts Spēlmanis. «7 fakti, ko tu nezināji par kruasāniem». Multinews.lv (lv-LV), 2022-02-19. Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ Frencs Rainers, "Audzēšanas izcelsme un citas Vīnes sērijas", Revue de linguistique romane, Nr. 71, 2007. — 467.—481. lpp.
- ↑ «Brokastu maizīte kruasāns». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ Claire Groden. «Syrian Rebels Ban Croissants in Aleppo». Time, 2013. gada 2. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. augusts. Skatīts: 2013. gada 9. augusts.
- ↑ Claire Groden. «Syrian Rebels Ban Croissants in Aleppo». Time (en-US), 2013-08-02. ISSN 0040-781X. Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ Ooms, Nand; Pareyt, Bram; Brijs, Kristof; Delcour, Jan A. (2016-10-02). doi:10.1080/10408398.2014.928259. ISSN 1040-8398. https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10408398.2014.928259.
- ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 «Information Sheets- BakeInfo (Baking Industry Research Trust)». www.bakeinfo.co.nz. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-28. Skatīts: 2020-07-29.
- ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 «Information Sheets». www.bakeinfo.co.nz. Baking Industry Research Trust. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. decembris. Skatīts: 2016-12-14.
- ↑ Ooms, Nand; Pareyt, Bram; Brijs, Kristof; Delcour, Jan A. (2016-10-02). doi:10.1080/10408398.2014.928259. ISSN 1040-8398. https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10408398.2014.928259.
- ↑ «n2:1040-8398, - Search Results». search.worldcat.org. Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ Alan J. Bent. «Speciality Fermented Goods». Technology of Breadmaking. Springer US, 2007-01-01. 245–274. lpp. ISBN 9780387385631. doi:10.1007/0-387-38565-7_9.
- ↑ «Franču brokastis - kruasāni, Parīzes dzīves stils ceļojumā, Francijas ceļojums, Francijas tūrisma informācija, Parīzes Disnejlenda, Francijas brauciens ģimenei ar bērniem, Parīze mazā grupā, latviešu gids Parīzē, krievu un angļu gids Parīzē, Versaļa un Disnejlenda». MundusTravels (latviešu). Skatīts: 2025-01-15.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kruasāns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)