Krusa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm

Krusa ir cietu nokrišņu veids, kas parasti ir novērojami vasarā un izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu. Krusas graudiņi ir ledus lodveida bumbiņas, kas veidojas 4 km augstumā mākoņu iekšpusē,[1] kurā ir daudz ūdens pilienu. Tie sasalst zemā gaisa temperatūrā (no −40 līdz −20 °C), veidojot ledus kristālus. Bieži krusa ir novērojama kopā ar spēcīgu negaisu un lietusgāzēm.

Krusas lielums parasti ir no viena līdz vairākiem milimetriem, taču ir redzēti arī krusas graudi, kuru izmērs ir bijis pat vairāki centimetri, bet masa pat 1 kg un vairāk. 1981. gadā Ķīnā reģistrēti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi.[nepieciešama atsauce] Krusas graudi sastāv no vairākiem ledus slāņiem un jo spēcīgāka ir augšup ejošā gaisa masu konvekcija, jo lielāku smagumu tā spēj celt un lielāki būs krusas graudi. Tas tādēļ, ka tie gaisā pavada daudz ilgāku laiku veidojoties.

Nokritušās krusas slāņa biezums dažreiz var sasniegt pāris centimetrus. Krusa var ilgt no minūtes līdz pusstundai, parasti 5—10 minūtes, ļoti retos gadījumos pat līdz stundai.

1888. gadā Indijas ziemeļos specīgs krusas lietus nogalināja vairāk nekā 250 cilvēkus[2] un vairāk nekā 1600 govis un aitas. Spēcīgi krusa var sabojāt ēkas, transportlīdzekļus, labību. Cilvēki ir mēģinājuši rast veidus, kā to novērst. 18. gadsimtā tika izgatavoti īpaši krusas lielgabali, baznīcās tika zvanīti zvani. Mūsdienās ar lidaparātiem ir mēģināts mākoņos kaisīt ķīmiskas vielas. Nav tieši pierādījumi, ka kāda no šīm metodēm būtu efektīva.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Krusa». NeoGeo.lv. 2011. gada 17. februāris. Skatīts: 2018. gada 1. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 «Hail» (angļu). National Geographic Society. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]