Krustpils (stacija)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krustpils dzelzceļa stacija)
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Krustpils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krustpils
— Stacija —
Krustpils
Stacijas pasažieru ēka, kopš 1954. gada
Krustpils (Latvijas dzelzceļi)
Krustpils
Krustpils
Pamatinformācija
Līnijā Jelgava—Krustpils
Krustpils—Daugavpils
Krustpils—Rēzekne II
Rīga—Krustpils
Atklāta 1861. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Kreutzburg
Stacijas tips pasažieru, kravas,
iecirkņa, mezgla
Platformu skaits 3 + 1 (pagaidu)
Sliežu ceļi 8 (neskaitot atzarus un strupceļus)
Atrašanās vieta
Adrese Stacijas laukums 1,
Jēkabpils
Koordinātas 56°31′15″N 25°51′34″E / 56.52083°N 25.85944°E / 56.52083; 25.85944Koordinātas: 56°31′15″N 25°51′34″E / 56.52083°N 25.85944°E / 56.52083; 25.85944
Tuvākās stacijas Daugava (11 km)
Kūkas (13 km)
Pļaviņas (17 km)
Trepe (17km)
Sēlpils (18 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Ozolsala (8 km)
Zīlāni (4 km)
Asote (9 km)
Attālums līdz Rīgai 129 km

Krustpils ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — Jelgava I—Krustpils, Krustpils—Daugavpils, Krustpils—Rēzekne II un Rīga—Krustpils. Stacija atrodas Jēkabpils pilsētas Krustpils daļā. Krustpils stacija ir iecirkņa stacija, kurā notiek lokomotīvju un brigāžu nomaiņa.[nepieciešama atsauce] Krustpils stacija kalpo kā kravu, tā pasažieru pārvadājumiem. No Krustpils stacijas kursē vietējie pasažieru dīzeļvilcieni uz Rīgu, Daugavpili, Krāslavu, Indru, Rēzekni un Zilupi. Krustpilī pieturēja arī starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku (koronavīrusa pandēmijas un vēlāk starptautiskās situācijas dēļ starptautiskie pārvadājumi atcelti). Stacijā darbojas biļešu kase.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustpils dzelzceļa stacija kā lielākā līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību 1861. gadā.[2] Šeit izbūvētas kā lokomotīvju un vagonu depo, tā arī citas dzelzceļa iekārtas un būves.

Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā turpināja attīstīties līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gadsimta beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas—Dinaburgas līnijai. 1901. gadā izbūvēts Maskavas—Krustpils dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar Tukumu 1904.gadā un noslēdzot Ventspils—Maskavas—Ribinskas maģistrāles būvi. Maģistrālei bija milzīga ekonomiskā nozīme.

Līdz ar MaskavasVentspils līnijas pieslēgšanu 1901. gadā staciju paplašināja. 1899. gadā, uzsākot Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi, tika meklēta vieta dzelzceļa stacijai. Krustpils stacija šajā laikā bija neliela, ar diviem sliežu ceļiem, tādēļ neatbilda būvētāju plāniem. Jāatzīmē, ka būvētāji bija speciālisti no Anglijas un Dānijas. Ārzemju akcionāri piedalījās ar saviem kapitālieguldījumiem. Jau 1859. gadā, kad sāka būvēt Rīgas—Dinaburgas (tagad Daugavpils) dzelzceļu, viss aprīkojums nācis no ārzemēm. Rīgas—Dinaburgas līniju atklāja 1861. gadā. Ar līdzīgiem notikumiem ārzemju akcionāri uzsāka Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi. Krustpils tuvumā projektēja jaunu, lielu dzelzceļa staciju. Šiem mērķiem izvēlējās četru kilometru attālumā esošo Zīlānu sādžu, kur uzbūvēja Zīlānu stacija.

Pirmā pasaules kara laikā Krustpils stacija bija stipri cietusi. Pirmais pasaules karš (1914—1918) pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas evakuēja svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas — 30 tūkstošu vagonu — 186,2 miljonu rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas—Krustpils—Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti, stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo. Taču stacija atjaunoja gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc Otrā pasaules kara stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas iekārtoja kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, ko pabeidza 1954. gadā.[2] Šī stacijas ēka ir divstāvu mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Citi zīmīgi fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gadā dzelzceļa staciju pievienoja Krustpils pilsētai.[3] 1941. gada 14. jūnijā Krustpils stacija kļuva par deportācijas centrālo vietu. Šeit saveda represētās ģimenes no plašas apkārtnes un sasēdināja vagonos. Kopumā no Krustpils un Jēkabpils pilsētām izsūtīja 150 cilvēkus.[4] Ešelonu formēja vairākas dienas, lai 57 vagoni vēlāk dotos ceļā no Krustpils stacijas uz Sibīriju. 1949. gada 25. martā no Krustpils stacijas arī notika iedzīvotāju deportācija lopu vagonos uz Sibīriju.[5]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-08-04.
  2. 2,0 2,1 T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 34. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  3. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 45.lpp.
  4. «Jēkabpils 100 gados». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. maijā. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  5. 1949. gada 25. marts — pieminēsim un atcerēsimies!

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]