Kula aplis

Vikipēdijas lapa
Kula aproce

Kula, arī kula apmaiņa vai kula aplis, ir ceremoniāla apmaiņas sistēma, ko praktizē Papua-Jaungvinejas Milnbejas provincē (Milne Bay).

Kula aplis aptver 18 salu sabiedrību Masimas (Massim) arhipelāgā, tai skaitā Trobriāna salās, un iekļauj tūkstošiem indivīdu. Dalībnieki ar kanoe laivām reizēm ceļo simtiem jūdžu, lai apmainītos ar kula dārglietām, kas sastāv no gliemežvāku kaklarotām (veigun vai soulava), kuras iemaina ziemeļos (riņķojot pulksteņrādītāja virzienā), un gliemežvāku rokassprādzēm (mwali), kuras savukārt iemaina dienvidos (riņķojot pretēji pulksteņrādītāja virzienam). Ja atklāšanas dāvana ir gliemežvāku rokassprādze, tad atvadīšanās dāvanai jābūt kaklarotai, un otrādi. Dalībnieku iesaistīšanās kula sistēmā mainās atkarībā no reģiona. Trobriāna salās apmaiņu veic tikai vadoņi, turpretī, piemēram, Dobu, šajā kula aplī var iesaistīties visi cilvēki.

Visas kula dārglietas ir sadzīvē reti izmantojami priekšmenti, kas galvenokārt paaugstina sociālo statusu un prestižu. Apmaiņas procesu nosaka rūpīgi izkoptas ceremonijas un paražas. Tādā veidā tiek veidotas stipras, noturīgas attiecības starp apmaiņas partneriem (karayta'u, "partneriem"). Kā rakstīja Moss (Marcel Mauss), došanas akts ir dāvinātāja diženuma izrādīšana, apvienojot to ar pārspīlētas pieticības izpausmēm. Dāvinātā priekšmeta vērtība tiek aktīvi noliegta. Šāda veida partnerība saistās ar tādiem abpusējiem pienākumiem kā viesmīlība, aizsardzība un atbalsts. Saskaņā ar Muyuw, labām Kulu attiecībām vajadzētu būt kā "laulībai". Tāpat kā teiciens pie Papua: "vienreiz Kulā, vienmēr Kulā" (Damon, 1980: 282).

Kula dārglietas nekad ilgstoši neuzkavējas pie to saņēmēja. Saņēmējam tās noteiktā laika posmā ir jānodod tālāk citiem partneriem, un tādā veidā tās nepārtraukti riņķo pa apli. Tomēr pat īsā laika posmā šādas dārglietas paturēšana sniedz prestižu un statusu. Ietekmīgākajiem vadoņiem var būt simtiem apmaiņas partneru, bet mazāk nozīmīgiem dalībniekiem var būt mazāk par divpadsmit (Malinowski,1920:98). Kaut arī lielākā daļa priekšmetu, kas ir pie Kula dalībniekiem jebkurā noteiktā mirklī, viņiem nepieder un tiks nodoti tālāk, Demons (Damon 1980:281) norāda, ka, piem., pie Muyuw visi Kula objekti ir kāda kitoum, t.i., tie pieder šai personai (vai grupai). Personai, kam tās pieder kā kitoum, ir visas īpašuma tiesības uz tām: viņš tās var paturēt, pārdot vai pat iznīcināt. Piemēram, vissvarīgākajam Muyuw vīrietim šādas Kulu dārglietas ir no trim līdz septiņām, bet citiem iedzīvotājiem to nav vispār. Ir skaidrs, ka vismaz teorētiski visas šīs dārglietas ir kāda kitoum, turklāt tās uzliek atbildības izjūtu, saņēmējam ikreiz atgādinot, ka viņš ir vienīgais pārvaldnieks par kāda cita personisko mantu. Kādas konkrētas dārglietas īpašuma tiesības ne vienmēr ir zināmas. Kula dārglietas var tikt apmainītas kā kitoum starp diviem partneriem, tādējādi nododot šīs īpašuma tiesības tālāk.

Tiesības piedalīties Kula apmaiņas procsā nav automātiskas. Dalībniekiem tās nepieciešams iegūt, piedaloties dažādos zemāka līmeņa apmaiņas procesos (Damon, 1980:278). Devēja-ņēmēja attiecības vienmēr ir asimetriskas: to iniciatoram vienmēr būs augstāks statuss. Turklāt Kula dārglietas tiek sarindotas pēc to vērtības un vecuma, tāpat kā attiecības, kas tiek veidotas caur šo apmaiņas procesu. Kula dalībnieki vienmēr centīsies iegūt īpaši slavenus un vērtīgus Kula priekšmetus - tādus, kuru īpašnieku slava ir izplatījusies pa visu arhipelāgu. Šāda veida sacensībās dažādas personas īpašniekiem piedāvā pokala (ziedojumus) un kaributu (ubagošanas dāvanas), tādējādi cenšoties viņua pamudināt iesaistīties dāvanu apmaiņas attiecībās un apmainīt vēlamo objektu. Tādā veidā Kula apmaiņa ietver dāvanu sistēmas kompleksu un tā saucamās "atbildes dāvanas", kuru noteikumus veido cilts paražas. Sistēma tiek balstīta uz uzticēšanos, jo pienākumi netiek noteikti ar likumu. Tomēr spēcīgas sociālās normas un kultūrspecifiska vērtību sistēma, kurā dāsnums tiek cildināts kā augstākais tikums, bet nenovīdība tiek nosodīta, rada spēcīgu spiedienu darboties atbilstoši spēles noteikumiem. Tiem, kas pārāk pieķeras dārglietām un tās maina pārāk lēni, veidojas slikta reputācija. (cf. Malinowski, 1920:100).

Tā kā pārmantotajiem vadoņiem pieder visnozīmīgākas gliemežvāku dārglietas un viņi uzņemas atbildību par okeāna ceļojumu organizēšanu un vadīšanu, Kula apmaiņas sistēma var tikt uzlūkota kā statusa pastiprinātāja un autoritātes apbalvojumiem. Damons (1980) (Damon) piebilst, ka visai liels skaits Kula dārglietu ir relatīvi maz cilvēku rokās, piemēram, starp Muyum trīs vīriešiem ir 50 procentu Kula dārglietu. Desmit visietekmīgākie vīrieši kontrolē 90 procentus no visām Kula dārglietām. Šo dārglietu kustību un attiecības nosaka lielākā daļa Muyum politiskās alianses. Fortuns (Fortun) atzīmē, ka Kula savstarpējās attiecības ir trauslas, aplenktas ar dažāda veida manipulācijām un viltībām. Piemēram, Muyum formulē, ka vienīgais veids, kā tikt uz priekšu Kula aplī, ir melošana, ka viltības bieži vien izjauc Kula attiecības. (Damon, 1980:278). Līdzīgi rakstīja arī Maļinovskis (Malinowski): "daudzas ķildas, dziļi aizvainojumi, un pat naids pārklājas realitātei un izdomātai pārestībai Kula apmaiņā" (1920:100).

Kula aplis ir klasisks piemērs Marsela Mosa definētajai atšķirībai starp dāvanu un patēriņa preču apmaiņu. Melanēzieši rūpīgi nošķir dāvanu apmaiņu (Kula) no tirgus apmaiņas bartera formā (gimwali). Katra no šīm maiņas sfērām atspoguļo dažādas pamatvērtību sistēmas un kultūras paražas. Kā rakstīja Moss, Kula apmaiņa nedrīkst tikt veikta kā gimwali (barteris). Kula ir saistīta ar svinīgu apmaiņas ceremoniju, diženuma izrādīšanu, kur dominē goda un cildenuma jēdzieni; kamēr gimwali bieži vien ir daļa no Kula apmaiņas ceļojumiem, bet tās laikā notiek nopietna kaulēšanās un tās mērķis ir apmierināt tīri ekonomiskas vajadzības(1990:22-23). Kula dārglietas ir neatsavināmi objekti tajā ziņā, ka tās (vai tām ekvivalenti objekti) ir jāatdod to sākotnējiem īpašniekiem. Tie, kas šīs dārglietas saņem, tās var nodot tālāk kā dāvanas, bet tās nedrīkst tikt pārdotas kā preces (izņemot gadījumus, kad šīs dāvanas ir kāda kitoum).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kula in Woodlark. Fieldwork report: Logging or conservation on Woodlark (Muyuw) island, by Michael Young, Department of Anthropology, Research School of Pacific Studies, Australian National University. Retrieved on March 14, 2005.
  • Kula: the standard model. Notes for reading Bronislaw Malinowski, Argonauts of the Western Pacific (1922). Retrieved on March 14, 2005.
  • Jerry Leach and Edmund Leach (1983). The Kula: New Perspectives on Massim Exchange. Cambridge University Press, New York.
  • Damon, F. H. (1980). "The Kula and Generalised Exchange: Considering some Unconsidered Aspects of the Elementary Structures of Kinship". Man (new series) 15: 267-292.
  • Malinowski, B. (1920). "Kula; the Circulating Exchange of Valuables in the Archipelagoes of Eastern New Guinea". Man 20: 97-105.
  • Malinowski, B. (1922). Argonauts of the Western Pacific: An Account of Native Enterprise and Adventure in the Archipelagoes of Melanesian New Guinea. George Routledge & Sons, Ltd.
  • Mauss, M. (1990). The Gift: forms and functions of exchange in archaic societies. London: Routledge.