Kulona likums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi. Šo likumu var formulēt šādi: divu punktveida lādiņu un mijiedarbības spēks ir centrāls, tieši proporcionāls lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.

Kulona likumu, kas ir analoģisks Ņūtona vispasaules gravitācijas likumam, precīzos eksperimentos konstatēja Šarls Ogistēns Kulons (Francija) 1785. gadā, lai gan dažus gadus iepriekš to bija pierādījis Henrijs Kevendišs (Anglija). Taču H. Kevendiša darbs nebija plaši pazīstams.

Kulona likums skalārā formā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas
kur:
ir Kulona spēks,
ir pirmā lādiņa lielums,
ir otrā lādiņa lielums,
ir attālums starp lādiņiem,
N m2 C-2

Kulona likums vektoriālā formā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kulona likums2.JPG
kur
ir Kulona spēka vektors,
ir pirmā lādiņa lielums, uz kuru iedarbojas spēks,
ir otrā lādiņa lielums,
ir rādiusvektors no līdz ,
ir rādiusvektors,
ir rādiusvektors, un
ir modulis,
N m2 C-2

Kulona spēkam ir pareizs Ņūtona trešais likums, jo . Ja savietojam atskaites sistēmas sākumpunktu ar vienu no lādiņiem () un otra lādiņa () rādiusvektors ir , tad Kulona likums ir rakstāms formā