Kundas horizonts
| Kundas horizonts | |
|---|---|
 Kundas horizonta atsegums pie Ontikas |
|
| Pamatinformācija | |
| Stratotips: | Kundā aizaugušā grāvī, Kunda-Aru karjera atsegumā |
| Vecums: | 463,8 — 467,5 Ma |
| Atklājējs: | Persijs Reimonds |
| Stratigrāfija | |
| Sistēma: | Ordoviks |
| Nodalījums: | Vidusordoviks |
| Stāvs: | Darrivilas |
| Horizonts: | Kundas |
| Svīta: | šakīnas, baldones, bičūnu, jodupes u.c. |
| Ģeogrāfija | |
| Valsts: | Latvija, Igaunija, Zviedrija u.c. |
| Reģions: | Baltoskandija |
| Raksturlielumi | |
| Iežu sastāvs: | kaļķakmeņi, merģeļi |
| Biezums: | 0,1-39 m |
| Fosilijas: | trilobīti, gliemeņvēži |
Kundas horizonts ir vidusordovika (pēc senākiem datiem apakšordovika[1]) stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā. Pirmo reizi to izdalīja amerikāņu ģeologs Persijs Reimonds 1916. gadā. Horizonta stratotips atrodas Kundā aizaugušā grāvī, bet paplašinātais stratotips Kunda-Aru karjera atsegumā Rakveres pagastā, Igaunijā. Horizonts nosaukts Kundas pilsētas vārdā. Kundas horizonts uzguļ volhovas horizontam, bet to sedz azeri horizonts. Kundas horizonta vecums ir 463,8 — 467,5 Ma un tas veidojās Darrivilas laikmetā.[2]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Latvijas teritorijā kundas horizonta biezums sastāda 5 m ziemeļrietumos (Kolkas 54. urbums) līdz 39 m rietumos (Stūru 8. urbums). Valsts rietumu un centrālajā daļā svītu veido šakīnas svītas zaļganpelēkie un pelēkie, neskaidri viļņainslāņotie mālainie merģeļi ar dažādiem pelēku un sarkanbrūnu kaļķakmeņu un merģeļu starpslāņiem, kā arī baldones svītas sarkanbrūnie un zaļganpelēkie, vietām plankumainie, pikainie, viļņainslāņotie kaļķakmeņi. Valsts dienvidaustrumu daļā horizontu veido bičūnu svītas pelēkie, neskaidri viļņainslāņotie kaļķakmeņi ar sarkanbrūniem starpslāņiem un daudzām ar dzelzs hidroksīdu impregnētām izskalojuma virsmām un jodupes svītas pelēkie, sarkanbrūnie vai dzeltenie, neskaidri viļņainslāņotie kaļķakmeņi ar daudzām izskalojuma virsmām. Nogulumos ir sastopami daudzveidīgi trilobītu kompleksi, kas dod iespeju nogulumus sadalīt zonās, kā arī ostrakodi, konodontu elementi, galvkāji, atsevišķi graptolīti un pleckāji.
Igaunijā
[labot | labot pirmkodu]Igaunijā kundas horizonts litostratigrāfiski ietver pakri svītu valsts ziemeļrietumos, kur ir izdalītas Kallistes, Jegalas, Sūrupi un Omusāres pasvītas. Ziemeļu un centrālajā Igaunijā tai atbilst lobu svīta, kas tiek sadalīta ubari, udrijas, nimeveski un valgejes pasvītas, kā arī silaoru svītas vokas pasvīta. Savukārt, Igaunijas dienvidos kundas horizontu pārstāv baldones un šakīnas svītas. Kundas horizonta biezums Igaunijā variē 0,1–20 m robežās.
Igaunijā kundas horizonta nogulumi atsedzas Ziemeļigaunijas glintī un blakus esošajās upju ielejās. Kundas horizonta atsegumi ir arī, piemēram, Mazajā Pakri salā, Omusārē, Toilā un Ontikā. Horizonts ir izplatīts visā Igaunijas teritorijā, izņemot Valmieras-Mīnistes-Lokno pacēlumu. Nogulumu biezums Igaunijas rietumu daļā ir mazāks, bet austrumu daļā lielāks.
Horizonta nogulumu satāvā dominē glaukonīta un ooīdu kaļķakmeņi, bet apakšējā daļā rietumos no Tallinas – smilšakmeņi. Omusārē un tās apkaimē nogulumu apakšdaļā, kā arī volhovas un bilingenas horizontu nogulumos ir bieži izplatīti daiki, kas pildīti ar vēlāka laika nogulumiem. Centrālajā Igaunijā kundas nogulumi ir plāni un sastāv pārsvarā no merģeļiem.
Paleontoloģiskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Kundas horizonta nogulumus raksturo trilobīti Asaphus ex. gr. expansus, A. raniceps, Megistaspis gigas, M. obtusicauda, Pseudoasaphus perstriatus, kas ir tipiski kundas nogulumiem Zviedrijā. Nogulumu kundas laiku apstiprina arī ostrakodi Pinnatulites procera, Conschoprimitis gammae, Primitiella fastidiosa.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 3. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 46. lpp.
- ↑ Estonian Commission on Stratigraphy (ESK).
- ↑ Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. "_. lpp.