Pāriet uz saturu

Kunersdorfas kauja

Vikipēdijas lapa
Kunersdorfas kauja
Daļa no Trešais Silēzijas karš
Datums1759. gada 12. Augusts
Vieta52°21′11″N 14°36′46″E / 52.35306°N 14.61278°E / 52.35306; 14.61278
Iznākums Krievu-austriešu uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Austrijas Impērija Austrija
Valsts karogs: Prūsijas Karaliste Prūsijas Karaliste
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pjotrs Saltikovs
Valsts karogs: Austrijas Impērija E. G. fon Laudons
Valsts karogs: Prūsijas Karaliste Frīdrihs II
Spēks
59 500
248 lielgabali
50 900
230 lielgabali
Zaudējumi
16 332 18 609—20 700
172 lielgabali
Austriešu karaspēka komandieris vidzemnieks Ernests Gideons fon Laudons.
Krievu kazaki vajā Prūsijas karali Frīdrihu II, kuru no gūsta izglābj majors J.B. Pritvics.

Kunersdorfas kauja[1] (vācu: Schlacht bei Kunersdorf, krievu: Кунерсдорфское сражение) bija Septiņgadu kara izšķirošā kauja 1759. gada 12. augustā uz austrumiem no Frankfurtes pie Oderas.

Prūsijas Karalistes armija ar 48 tūkstošiem karavīru uzbruka Krievijas Impērijas un Hābsburgu monarhijas armijām ar 64 tūkstošiem karavīru, kuri bija nocietinājušies aiz Oderas upes.

Krievijas un Austrijas apvienotais karaspēks E. G. fon Laudona vadībā sakāva Prūsijas karaspēku Frīdriha II vadībā. Krievijas un Austrijas armijas īslaicīgi ieņēma Berlīni.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]