Kūno fon Hacingenšteins

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kuno no Hacigenšteinas)
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs"

Kūno fon Hacingenšteins (vācu: Kuno von Hazzingenstein) jeb Konrāds von Hatšteins (vācu: Konrad von Hattstein) vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290. gadam.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fon Hatšteinu dzimtas pils drupas Hesenē

Cēlies no dižciltīgas Hesenes ministerāļu dzimtas Hatšteinā, 25 km uz ziemeļrietumiem no Frankfurtes pie Mainas. Pēc iestāšanās Vācu ordenī bija Nātangas fogts un komturs (1275-1289), Toruņas (1283) un Elbingas (1284-1286) komturs.

Pēc mestra Villekena nogalināšanas Garozas kaujā Vācu ordeņa lielmestrs Burhards ordeņa kapitulā Elbingā 1288. gada februārī iecēla Kūno par Livonijas mestru un sacīja "Mīļais draugs, jums došu nu visu, ko jūs gribētu. Uz Līvzemi nu brauksit jūs, jums to, kā nākas, sargāt būs, lai paklausības kronis kļūtu tā alga, ko jūs beigās gūtu."

Kūno aicinājis ordeņa lielmestru sūtīt vairāk bruņinieku uz Livoniju un arī pašam turp doties, jo "tiem Līvzemē sirds bēdīga, tiem gudrie brāļi nokauti. Lai beigtos viņu sirdēsti, jums jāsūta turp brāļi braši, tiem līdzi brauciet arī paši!" 1288. gada sākumā kopā ar četrdesmit ordeņa brāļiem Kūno no Prūsijas gar jūras krastu devās uz Kurzemi un pēc īsas atpūtas Kuldīgas pilī sasniedza Rīgu, kur apmetās ordeņa pilī.[1]

1288. - 1289. gada ziemas karagājienā ordeņa mestrs Kūno no Hacigenšteinas kopā ar Tērbatas un Sāmsalas vasaļiem un latgaļu sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu, bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes Svētkalnu (Heiligenberga). 1289. - 1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no Kursas puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz "tie kļuva pliki un nabagi" un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Žagarē un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.

Pēc aiziešanas no mestra amata Kūno uzturējās Brandenburgā (1296-1303).[2]

Vēstures hroniku liecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova Livonijas hronika par mestru Konrādu raksta:

"Konrads Hercogensteins, 17. Vācu ordeņa mestris, iesāka valdīt 1287.gadā. Lai atriebtu sava priekšteča nāvi, viņš uzsāka vairākus kaŗus pret zemgaļiem un ieņēma atkal Dobeles pili, kuŗu meistris Burchards Hornhauzens bija pazaudējis. Viņš atņēma zemgaļiem Ratenes un Sudrabenes pili, kuŗas izpostīja un nodedzināja, un piespieda zemgaļus pie paklausības. Šis mestris valdīja 2 gadus."

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 27. jūnijā. Arhivēts 2012. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  2. Fenske L., Militzer K. Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens. - Köln; Weimar; Wien, 1993. 296-298 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Villekens fon Endorps
Livonijas Ordeņa mestrs
1288. gads — 1290. gads
Pēctecis:
Baltazars Holte