Kupidons (latīņu: Cupidō), arī Amors (Amor) romiešu mitoloģijā ir dievība, kas personificē mīlestību, iekāri, pievilkšanos un erotisko tieksmi. Klasiskajā tradīcijā viņš visbiežāk tiek attēlots kā spārnots zēns vai jaunietis ar loku un bultām, ar kuru palīdzību spēj ietekmēt gan dievu, gan cilvēku jūtas. Kupidona tēls apvieno rotaļīgus un vienlaikus bīstamus aspektus, uzsverot mīlestības spēku, neparedzamību un emocionālo iedarbību. Romiešu mitoloģijā Kupidons ir mīlestības un skaistuma dievietes Veneras dēls, un viņa funkcijas cieši saistītas ar mātes iemiesoto pievilkšanās principu. Viņš atbilst sengrieķu dievam Erotam, un šī identificēšana veicināja grieķu mitoloģisko priekšstatu integrāciju romiešu reliģijā un literatūrā. Mītos Kupidons bieži darbojas kā sižeta virzītājspēks, izraisot mīlestību starp dieviem un mirstīgajiem neatkarīgi no viņu gribas, saprāta vai sociālajām normām.
Kupidona simboliskā nozīme ir cieši saistīta ar mīlestības un iekāres dualitāti. Tradicionāli viņa bultas tiek raksturotas kā spējīgas gan radīt pievilkšanos, gan izraisīt noraidījumu, tādējādi akcentējot emocionālo attiecību pretrunīgumu. Antīkajā literatūrā, mākslā un vēlāk arī viduslaiku un jaunāko laiku kultūrā Kupidons kļuva par vispārēju mīlestības alegoriju, kas pārsniedz mitoloģisko kontekstu un ieņem noturīgu vietu Rietumu kultūras simbolu sistēmā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kupidons.
