Kurgāns

Kurgāns ir antropogēna reljefa forma — zemes vai akmeņu uzbērums virs viena vai vairākiem apbedījumiem. Šis apbedīšanas veids bija raksturīgs dažādām tautām un kultūrām no neolīta līdz pat viduslaikiem, galvenokārt Eirāzijas stepju zonā.^[1]

Etimoloģija

Termins "kurgāns" latviešu valodā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valodās, ienācis ar krievu valodas курган starpniecību. Krievu valodā tas savukārt aizgūts no tjurku valodām (piemēram, turku: kurgan vai tatāru: kurgan), kur tas sākotnēji apzīmēja 'cietoksni', 'pauguru' vai 'uzbērumu'.

Vārda sakne saistāma ar tjurku darbības vārdu kurmak ('uzstādīt', 'uzbūvēt'). Senkrievu valodas rakstiskajos avotos šis vārds sastopams kopš 13. gadsimta, sākotnēji apzīmējot robežstabus vai nocietinātas vietas, bet vēlāk nostiprinājies kā apzīmējums tieši senajiem apbedījumu uzkalniem.

Uzbūve un funkcijas

Kurgāni parasti ir koniskas vai puslodes formas uzbērumi, kuru augstums var variēt no dažiem desmitiem centimetru līdz pat 20 metriem. To iekšpusē atrodas viena vai vairākas apbedījumu kameras, kas veidotas no koka vai akmens. Kurgānos bieži tika guldīti cilts virsaiši vai karavīri kopā ar krāšņām kapa piedevām — ieročiem, rotaslietām, zirgu piederumiem un upurdzīvniekiem.

Izplatība

Visplašāk kurgāni ir sastopami Austrumeiropas un Vidusāzijas stepēs, kur tos veidojušas tādas tautas kā skiti, sarmāti, huņņi un kumāni.

Bedru kultūra: viena no senākajām kultūrām (3. tūkst. p.m.ē.), kas sāka veidot kurgānus Dienvidkrievijas un Ukrainas stepēs.
Skitu kurgāni: pazīstami ar īpaši bagātīgiem zelta izstrādājumiem (piemēram, Pazirika vai Soloha).

Līdzīgas struktūras citviet pasaulē sauc par tumulusiem (Rietumeiropā) vai uzkalniņkapiem (Latvijā).

Kurgānu hipotēze

Arheoloģijā un valodniecībā ir pazīstama tā sauktā "Kurgānu hipotēze", ko 1956. gadā izvirzīja Marija Gimbutiene. Tā saista kurgānu kultūras izplatību ar indoeiropiešu valodu izcelšanos un to nesēju migrāciju no Pontas-Kaspijas stepēm uz Eiropu un Āziju.^[2]

Skatīt arī

Atsauces

↑ David W. Anthony. The Horse, the Wheel, and Language: How Bronze-Age Riders from the Eurasian Steppes Shaped the Modern World (angļu). Princeton University Press, 2007. ISBN 978-0691058870.
↑ Marija Gimbutas. The Kurgan Culture and the Indo-Europeanization of Europe: Selected Articles from 1952 to 1993 (angļu). Institute for the Study of Man, 1997. ISBN 978-0941694568.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurgāns.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Encyclopedia Britannica raksts (angliski)

[Anthony-1] David W. Anthony. The Horse, the Wheel, and Language: How Bronze-Age Riders from the Eurasian Steppes Shaped the Modern World (angļu). Princeton University Press, 2007. ISBN 978-0691058870.

[Gimbutas-2] Marija Gimbutas. The Kurgan Culture and the Indo-Europeanization of Europe: Selected Articles from 1952 to 1993 (angļu). Institute for the Study of Man, 1997. ISBN 978-0941694568.

[1]

[2]