Kurzemes Zemes sapulce

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kurzemes Zemes sapulce (vācu: Kurländischer Landesversammlung) bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917. gada septembrī izveidota "pseudopārstāvniecības iestāde",[1] kas atbalstīja Kurzemes un Zemgales pievienošanu Vācijas impērijas valstu savienībai.

22. septembrī sapulce ievēlēja Kurzemes Zemes padomi ar 20 deputātiem.

Delegātu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sekmīgās Rīgas okupācijas 1917. gada 18. septembrī Jelgavā tika sasaukts Kurzemes landtāgs, kas nolēma sasaukt Kurzemes pārstāvju sapulci tās leģitīmā stāvokļa izlemšanai.

Kurzemes bruņniecības māršals 21.-22. septembrī sasauca Kurzemes Zemes sapulci ar 80 pārstāvjiem, no kuriem 27 bija muižniecības, 27 zemnieku, 17 pilsētu, 5 Kurzemes bruņniecības, 4 luterāņu baznīcas un 1 katoļu baznīcas priekšstāvji. No tiem 28 bija latvieši, galvenokārt pagastu vecākie no astoņiem Kurzemes un Zemgales apriņķiem (iekavās viņu uzvārdu vāciskā rakstība):[2]

Kurzemes bruņniecības delegāti (1917)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vilhelms Līvens no Jaunmuižas (Fürst Lieven — Neuhof)
  • Kuno Hāns no Plieņiem (Baron Kuno Hahn — Plonian)
  • Verners Buholcs no Zūrām (Baron Werner Buchholz — Surs)
  • Valters Grothuss no Jelgavas (Baron Walter Grotthus — Mitau)

Lielgruntnieku deputāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • no Jelgavas: Aleksandrs Rādens (Baron Alexander von Rahden — Maihof)
  • no Dobeles: Oto Vītinghofs (Baron Otto von Vietinghoff — Gross-Bersen)
  • no Sesavas: Arveds Hāns (Baron Arved von Hahn)
  • no Mežmuižas: M. Līvens (Baron M. von Liewen — Hofzumberge)
  • no Bauskas: R. Grothuss (Baron R. von Grotthuß — Mitau)
  • no Iecavas: Aleksandrs Renne (Baron Alex. von Rönne— Bershof)
  • no Tukuma: K. Hāns (Baron K. von Hahn — Rengenhof)
  • no Jaunpils: V. Reke (Baron W. v. d. Recke — Neuenburg)
  • no Auces: R. Hērners (R. von Hoerner — Ihlen)
  • no Kandavas: Firkss (Baron Fircks — Samieten)
  • no Talsiem: Grothuss (Baron Grotthuß — Spahren)
  • no Sabiles: Osvalds Titelbahs (Oswald Tittelbach — Klein Wirben)
  • no Ēdoles: G. Reke (Baron G. v. d. Recke — Seßlauken)
  • no Kuldīgas: Silvio Brederihs (Sylvio Broederich — Kurmahlen)
  • no Vārmes: V. Hāns (Baron W. von Hahn — Schnepeln)
  • no Saldus: Edgars Hāns (Baron Edgar von Hahn)
  • no Ventspils: Kuno Grotuss (Baron Kuno Grotthuß — Pusseneeken)
  • no Piltenes: Buholcs (Baron Buchholz — Garsden)
  • no Dundagas: vakants
  • no Alsungas: A. Holtejs (Baron A. von Holtey — Birsen)
  • no Sakas: Kurts Manteifels (Baron Kurt v. Manteuffel in Zilden)
  • no Aizputes: N. Manteifels (Baron Manteuffel — Dserwen)
  • no Valtaiķiem: Firkss (Baron Fircks — Rudbahren)
  • no Embūtes: Kleists (Baron Kleist — Groß-Dselden)
  • no Gramzdas: Kr. Šrēders (Chr. von Schroeders — Ordangen)
  • no Grobiņas: Manteifels (Baron Manteuffel — Kapsehden)
  • no Durbes: Grotuss (Baron Grotthuß — Krothen)

Mazgruntnieku deputāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu deputāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liepāja (6): Viljams Melvils (Melville, advokāts), Hermanis Adolfi (Adolphi, advokāts), Oskars Borkovskis (Borkowsky, advokāts), Emīls Falkenhofs (Falkenhof, tirgotājs), Andrejs Bērziņš (Behrsin, izdevējs), Aleksandrs Birks (advokāts)
  • Jelgava (3): Gustavs Šmits (Schmidt, advokāts), Oto Vestermanis (Westermann, baņķieris), Kārlis Šiliņš (Silling, slotu sējējs)
  • Ventspils (2): Eduards Reinke (Reinke, birģermeisters), Ernests Bērzkalns (Berskaln, namnieks)
  • Kuldīga (2): Eižens Ličs (Litsch, advokāts, birģermeistars), Rudolfs Holmanis (Hollmann, ģimnāzijas direktors), viņa aizvietotājs slimības gadījumā Artūrs fon Krauze (v. Krause, bijušais pilsētas galva)
  • Tukums (1): Augusts Prenclavs (Prenzlau, tirgotājs)
  • Talsi (1): Vilhelms Rode (Rohde, birģermeistars)
  • Bauska (1): Teodors Tīrmanis (Thiermann, aptiekārs)
  • Aizpute (1): Eduards fon Šrēders (v. Schröders, birģermeistars)

Garīdzniecības deputāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aleksandrs Hanss Bernevics, Kurzemes ģenerālsuperintendents (A. Bernewitz— Mitau)
  • Gilberts, Džūkstes luterāņu mācītājs (Pastor Gilbert — Siuxt)
  • A. Bernevics, Kandavas prāvests (Propst Bernewitz — Candau)
  • Grīners, Salgales mācītājs (Pastor Grüner — Sallgallen)
  • Jasenas, Jelgavas katoļu prāvests (Propst Jassenas — Mitau)

Sēdes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā sēde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo sēdi atklāja Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs Alfrēds fon Goslers, tad runāja sapulces priekšsēdētājs Hērners (Hörner) un lika priekšā nosūtīt adresi Austrumu frontes virspavēlniekam princim Leopoldam, pateicoties par iespēju apspriest zemes vajadzības, kā arī lūdzot Vācijas ķeizara aizsardzību: "Kurzemes priekšstāvji nodod Kurzemes likteni ķeizara rokās un cer, ka dibināmai Kurzemes Zemes padomei neliegs darboties līdz, izstrādājos satversmi un pārvaldes iekārtu". Pēc kņaza Līvena aicinājuma šo adresi pieņēma ar visām balsīm.

Otrā sēde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā dienā nolasīja prinča Leopolda atbildi, ka viņš atļauj dibināt Zemes padomi, kas kopā ar Kurzemes militārpārvaldi apspriestu nākamās valsts lietas. Jelgavas priekšstāvis G. Šmits iesniedza Kurzemes Zemes padomes kandidātu sarakstu ar 20 vārdiem, ko ar visām balsīm pieņēma. Priekšsēdētājs ieteica nosūtīt telegrammu Vācijas ķeizaram, apsveicot viņu kā Kurzemes atbrīvotāju, kura rokās Kurzemes Zemes sapulce nodod Kurzemes likteni. Liepājas priekšstāvis Andrejs Bērziņš izteica vēlējumos, lai Kurzemi nešķirtu no Vidzemes.[1]

Turpmākie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1917. gada decembrī sākās Brestļitovskas miera sarunas, kurās vācu puse ieteica Krievijai "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".[3] Vācu militārā pārvalde 1918. gada 14. februārī sasauca pirmo Kurzemes Zemes padomes sēdi, bet 8. martā otro sēdi, kas proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.

No Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas zemes padomēm izveidotā "Apvienotā Zemes padome" (Vereinigter Landesrat) 1918. gada 12. aprīlī nolēma izveidot Baltijas hercogvalsti un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Padome izveidoja pastāvīgi darbojošos komisiju ar A. Bernevicu, A. Rādenu, G. Šmitu un A. Vēžnieku kā tās locekļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19 197. sleja.
  2. Aus dem beseszten Gebiet. Kurland. Libausche Zeitung, Nr. 229 (01.10.1917)
  3. Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.