Kvataspīdveidīgie
| Kvataspīdveidīgie Cyathaspidiformes Kiaer et Heintz, 1935 | |
|---|---|
 Kvataspīdveidīgā Ctenaspis dentata rekonstrukcija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Kvataspīdveidīgie (Cyathaspidiformes) |
 Kvataspīdveidīgie Vikikrātuvē | |
Kvataspīdveidīgie (Cyathaspidiformes) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases kārta. Šo kārtu ar nosaukumu Cyathaspida izveidoja norvēģu paleontologi Johans Kiers un Anatols Heincs. Nosaukums veidots no sengrieķu κύαθος - vīna smeļamais kauss, ἀσπίς - vairogs un formes - forma, izskats t.i. kausveidīga vairoga veidīgs. Kvataspīdveidīgie dzīvoja no augšsilūra līdz apakšdevonam, un bija izplatīti Eiropas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Kvataspīdveidīgajiem ķermeņa priekšējo daļu klāja bruņa, kas sastāvēja no dorsālā vairoga (rostro-dorsālās plātnes), ventrālās, branhiālajām, suborbitālajām un laterālajām plātnēm. Bez tām vēl bija orālo un reizēm postorālo plātņu sērija. Retos gadījumos dorsālais vairogs bija saplūdis ar branhiālajām plātnēm (Ctenaspis, Allocryptaspis). Dažām kvataspīdām starp branhiālajām un ventrālo plātni izvietojas subbranhiālās zvīņas. Bruņas priekšējais gals (dorsālā mala) ir noapaļota, bet aizmugurējais gals var būt ar mediālu izcilni. Sānu malas ir gludas vai zobotas. Dorsālā un ventrālā ķīļa parasti nav. Astes daļas zvīņas ir diferencētas (kores zvīņas, laterālās zvīņas).
Acu orbītas atrodas galvas priekšējā galā gar bruņas malām (izņēmums ir Listraspis, kam tās ir galvas dorsālajā pusē). Orbītu augšējo robežu veido dorsālais vairogs, bet apakšējo - suborbitālās plātnes. Priekšpusē orbītas parasti norobežo dorsālā vairoga preorbitalie izaugumi. Mute izvietota ventrāli. Prespirakulārās atveres nav zināmas (to nav). Branhiālās atveres atrodas bruņas sānos, starp dorsālo un branhialajām plātnēm, retos gadījumos tos norobežo dorsālā un ventrālā plātne (Ctenaspis). Aiz branhiālajām atverēm dorsālais vairogs parasti veido vairāk vai mazāk garas postbranhiālās daivas.
Sānu līnijas sensoro sistēmu veido kanāli, kurus var papildināt vagas (Anglaspis, Liliaspis, Paraliliaspis). Parasti ir supraorbitālie un infraorbitālie kanāli, kā arī divi garenisko (mediālais un laterālais) kanālu pāri, kas kopā ar šķērseniskajām komisurām veido taisnstūra formu. Uz ventrālās plātnes mediālā gareniskā pāra var nebūt. Vēl ir postorālie kanāli. Šo tipisko shēmu var sarežģīt papildus atzari un anastomozes. Reizēm sensorie kanāli veido blīvu haotisku tīklu (Irregulareaspididae).
Bruņas ārējo ornamentējumu veido pārsvarā dentīna ķīlīši, retāk - pauguriņi (Ctenaspis). Reizēm ir sastopamas tesēras (Tolypelepididae). Ķīlīši parasti nav zoboti. Dorsālais vairogs reizēm dalās epitegumos. Bruņa parasti veidota no dentīna un aspidīna, retos gadījumos tikai no aspidīna (Ctenaspis). Dentīna ķīlīšos parasti ir viens garenisks pulpārais kanāls, retāk - pulpāro dobumu virkne. Vidējo slāni aizpilda lielas prizmatiskas kameras, kas pārdalītas ar plānām aspidīna starpsienām. Porainie audi ir tikai rostrālajā apgabalā. Bazālais slānis ir plāns.[1]
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Kvataspīdveidīgo sistemātika:[2]
- kārta: Cyathaspidiformes Kiaer et Heintz, 1935 †
- dzimta: Anglaspididae Kiaer, 1932 †
- dzimta: Ctenaspididae Kiaer, 1930 †
- dzimta: Cyathaspididae Kiaer, 1932 †
- dzimta: Irregulareaspididae Denison, 1964 †
- dzimta: Poraspididae Kiaer, 1932 †
- dzimta: Tolypelepididae Kiaer, 1932 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 100-101. lpp.
- ↑ Fossiilid.info