Kveimada Grande
| Kveimada Grande | |
|---|---|
| Ilha da Queimada Grande | |
 | |
  Kveimada Grande | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 24°29′10″S 46°40′30″W / 24.48611°S 46.67500°WKoordinātas: 24°29′10″S 46°40′30″W / 24.48611°S 46.67500°W |
| Platība | 430 000 km² |
| Augstākais kalns | 208 m |
| Administrācija | |
 Brazīlija | |
| Štats | Sanpaulu |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Kveimada Grande Vikikrātuvē | |
Kveimada Grande (portugāļu: Ilha da Queimada Grande), biežāk dēvēta par Čūsku salu, ir sala Brazīlijas piekrastē Atlantijas okeānā. Sala kļuva slavena ar savu lielo čūsku skaitu, tāpēc to sauc par "Čūsku salu". Tā atrodas Itanjaetas pašvaldības pakļautībā Sanpaulu štatā. Sala ir maza, tās platība ir tikai 43 hektāri (106 akri), un tajā valda mērens klimats. Tās reljefs ir dažāds — no kailām klintīm līdz lietus mežiem.
Sala ir vienīgā dabiskā mājvieta kritiski apdraudētajai, indīgajai zeltainajai odzei (Bothrops insularis), kas pārtiek no putniem. Šīs čūskas kodums izraisa strauju audu nekrozi, akūtu nieru mazspēju, asiņošanu kuņģa-zarnu traktā un smadzenēs, un 7% gadījumu iestājas nāve.[1][2] Čūskas palika salā pirms tūkstošiem gadu pēc pēdējā ledus laikmeta beigām, kad okeāna līmeņa celšanās atdalīja salu no cietzemes. Sekojošā populācijas evolūcija ļāva čūskām pielāgoties jaunajai videi, strauji palielinoties to populācijai un padarot salu bīstamu cilvēkiem.
Kveimada Grande ir slēgta sabiedrībai gan cilvēku, gan čūsku aizsardzībai; jo piekļuve ir pieejama tikai Brazīlijas Jūras spēkiem un atlasītiem pētniekiem, kurus pārbaudījis Čiko Mendesa Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas institūts, Brazīlijas federālā dabas aizsardzības vienība.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kveimada Grande salā pastāv daudzveidīga veģetācija. Salu daļēji klāj lietus meži, daļēji kaili klinšu un zāļaini izcirtumi, kas radušies mežu izciršanas rezultātā. No mežu izciršanas arī cēlies salas nosaukums: vārds queimada portugāļu valodā nozīmē meža ugunsgrēks: vietējie iedzīvotāji mēģināja atbrīvot zemi banānu plantācijai salā, to dedzinot. 1909. gadā salā tika uzcelta arī bāka, lai novirzītu kuģus prom no salas. Pēdējie cilvēki pameta salu, kad bāka tika automatizēta.
Salā un citā salā Kveimada Pekjeņa rietumos izveidota aizsargāta 33 hektāru (82 akru) liela Ilhas Queimada Pequena e Queimada Grande ekoloģiski nozīmīga teritorija, kas izveidota 1985. gadā.[3] Brazīlijas Jūras spēki ir slēguši salu sabiedrībai, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un čūsku populāciju. Vienīgie cilvēki, kuriem atļauts atrasties salā, ir pētniecības komandas, kurām ir atļauja vākt datus.
Arī makšķerēšana un niršana salas apkārtējos ūdeņos ir stingri aizliegta. Un tuvoties salai ar jebkādu ūdens transporta līdzekli bez atļaujas ir nelikumīgi.
Flora un fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Tā kā vienā salā ir tik daudz čūsku — pēc dažām aplēsēm viena čūska uz kvadrātmetru —, starp tām pastāv konkurence par pārtikas resursiem. Tomēr vairāki avoti ir noraidījuši šo apgalvojumu un paziņojuši, ka vienkārši nav iespējams uzturēt tik lielu populāciju ar tik nelieliem resursiem. Neskatoties uz to, ka Kveimada Grande salā ir reģistrēta 41 putnu suga, zeltainā odze (Bothrops insularis) medī parasti tikai divas: dienvidu mājas paceplītis (Troglodytes musculus), kas parasti spēj izvairīties no zeltainās odzes kā plēsēja uzbrukumiem; un Čīles elēnija (mušķērāju suga), kas barojas ar veģetāciju tajā pašā apgabalā, kur čūskas.
Iepriekš tika uzskatīts, ka salā ir aptuveni 430 000 čūsku, taču jaunākie aprēķini uzrāda daudz mazāku skaitu. Pirmajā sistemātiskajā zeltainās odzes populācijas pētījumā tika konstatēts, ka to skaits ir no 2000 līdz 4000, un tās gandrīz pilnībā koncentrējas salas lietus mežu zonā. Tas varētu būt noticis ierobežotu pārtikas resursu dēļ, un populācijai nostabilizējoties, taču 2015. gadā herpetologu pētījumu rezultāti Discovery Channel dokumentālajā filmā liecināja, ka populācija joprojām ir no 2000 līdz 4000 zelta odzēm. Zelta odžu populāciju varētu apdraudēt arī tuvradnieciska krustošanās, kuras ietekme ir acīmredzama populācijas saglabāšanās procesā.
Kopumā zemās zeltainās odzes populācijas dēļ IUCN Sarkanajā apdraudēto sugu sarakstā šī čūska tika iekļauta ar statusu kritiski apdraudēta. Tā tika iekļauta arī Brazīlijas apdraudēto dzīvnieku sarakstā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Robin Eveleigh. Paradise for pit vipers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-02-28. Skatīts: 2009-08-10.
- ↑ «Field Tales: SNAKE ISLAND @ nationalgeographic.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-20.
- ↑ ARIE das Ilhas Queimada Pequena e Queimada Grande, ISA: Instituto Socioambiental. Atjaunināts: 2016-11-20