Kvinoja (Chenopodium quinoa) ir viengadīgs lakstaugs, ko audzē galvenokārt ēdamo sēklu dēļ. Lai gan kulinārijā kvinoju bieži izmanto līdzīgi graudaugiem, botāniski tā nav graudzāle, bet gan pseidograudaugs. Augs pieder balandu ģintij (Chenopodium) un amarantu dzimtai (Amaranthaceae); tradicionālajā klasifikācijā tas tika pieskaitīts balandu dzimtai (Chenopodiaceae), ko mūsdienu sistemātikā parasti uzskata par amarantu dzimtas balandu apakšdzimtu (Chenopodioideae). Kvinojas izcelsme ir Dienvidamerikas Andu reģionā, kur tā tika pieradināta pirms vairākiem tūkstošiem gadu un bija viens no nozīmīgākajiem pārtikas augiem senajām Andu civilizācijām. Tās tradicionālais izplatības un audzēšanas areāls aptver Andu augstkalnu apgabalus no Ekvadoras līdz Argentīnas ziemeļrietumiem, īpaši Peru un Bolīvijas teritorijas, kā arī Ekvadoras un Čīles augstkalnu apvidus. Mūsdienās kvinoju audzē ne tikai tās vēsturiskajā areālā Dienvidamerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.
Kvinojas sēklas var būt dažādās krāsās, tostarp baltas, sarkanas vai melnas, un tās izmanto putrās, salātos, zupās, maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā. Tās tiek augstu vērtētas uzturā, jo satur daudz ogļhidrātu, olbaltumvielu, šķiedrvielu, minerālvielu un citu uzturvielu. Kvinoja ir piemērota arī bezglutēna uzturam. Īpaša nozīme tai ir arī tāpēc, ka sēklu olbaltumvielās ir visas cilvēkam neaizstājamās aminoskābes. Lauksaimniecībā kvinoja ir vērtīga ar spēju pielāgoties dažādiem, arī salīdzinoši nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, tostarp augstkalnēm, sausākam klimatam, mazāk auglīgām un sāļainākām augsnēm. Šo īpašību dēļ kvinoja tiek uzskatīta par nozīmīgu kultūraugu pārtikas nodrošinājuma, uztura daudzveidības un ilgtspējīgas lauksaimniecības kontekstā.
Kvinoja Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kvinoja.
