Kārlis Dzelzītis
| Kārlis Dzelzītis | |
|---|---|
 | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1892. gada 25. jūnijā Nurmižu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1982. gada 8. janvārī (89 gadu vecumā) Solsberija,  Ziemeļkarolīna, ASV |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
| Profesija | jurists |
Kārlis Reinholds Dzelzītis (arī Kārlis Dzelzs) (1892. gada 25. jūnijs — 1982. gada 8. janvāris) bija latviešu jurists, dzejnieks un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kārlis Reinholds Dzelzītis dzimis 1892. gada 25. jūnijā (pēc vecā stila — 13. jūnijā) Nurmižu pagasta Ramas muižas "Ķopu" (tagad Līgatnes pagastā) saimnieka Mārtiņa Dzelzīša un Jūles dzimušas Gūtmanes ģimenē.[1] Mācījies Siguldas draudzes skolā, Cēsu pilsētas skolā un Blūma reālskolā Rīgā, bet beidzis Jelgavas reālskolu 1911. gadā. No 1912. līdz 1914. gadam studēja Tērbatas un Pēterburgas Universitātēs jurisprudenci.
Pirmajā pasaules karā mobilizēts Krievijas armijā. 1917. gadā Dzelzītis Petrogradā darbojās sociāldemokrātiskajā partijā, laikrakstā "Strādnieku Avīzes", žurnālā "Laika Domas". Viņu ievēlēja arī Petrogradā nodibinātajā Latvijas Pašnoteikšanās savienības valdē (latviešu bēgļu organizācijā).
1919. gadā Dzelzītis atgriezās dzimtenē, iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijā, kā Latgales apgabala sociāldemokrātu kandidāts tika ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu, kur viņš darbojās Satversmes komisijā. 1. Saeimas vēlēšanās LSDSP vairs neizvirzīja viņa kandidatūru kādas nenoskaidrotas saimnieciskas lietas dēļ, kur apvainojumus pret viņu vērsa no Krievijas atgriezušies bēgļi. 1920. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti ar mag. iur. grādu, strādāja advokatūrā un par zvērinātu advokātu Rīgā. Papildinot savas zināšanas, viņš 1927. gadā devās uz Franciju un studēja franču literatūru Grenobles Universitātē un mākslu Parīzē. Nonākot konfliktā ar komunistiem, K. Dzelzītis 1931. gadā atkal iestājās LSDSP. 1930. gados aizrāvās ar dārzkopību. Dibināja Līgatnes Dārzkopības pārraudzības biedrību. 1934. gadā bijis īslaicīgā emigrācijā Igaunijā. 1930. gadu otrajā pusē no sociālām idejām pievērsies "dzīvās ētikas" mācībai, kļuvis Rēriha biedrības dalībnieks.
1940. gadā Dzelzītis darbojās padomju advokatūras dibināšanā, taču komunistu uzticību viņš neieguva. Tomēr vācu okupācijas laikā viņu uz pusgadu noturēja apcietinājumā.
1944. gadā Dzelzītis devās uz Austriju, iestājās Insbrukas Universitātē, kur 1948. gadā beidza otru fakultāti — politisko tiesību studijas, un kā pirmais latvietis tur ieguva doktora grādu 'cum laude'. 1950. gadā viņš izceļoja uz Jaunzēlandi, kur vēlāk Velingtonas Universitātē lasīja lekcijas par komunismu un Padomju Savienību. 1959. gadā pārcēlās uz ASV un 11 gadus trijās koledžās lasīja lekcijas politiskajās zinībās un mācīja krievu, vācu un franču valodu. 1971. gadā pensionējās. Runāja piecās svešvalodās, arī viņa raksti sarakstīti trijās valodās un publicēti sešās valstīs. Viņš interesējās par literatūru, sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem, lasīja referātus un piedalījās konferencēs. Viņa lielākais veikums trimdā ir Raiņa un Aspazijas pieminekļa komitejas noorganizēšana un pieminekļa uzcelšana Kastaņolā, Šveicē 1972. gadā. 1973. gadā Dzelzītis izstājās no LSDSP. Pieņēma katoļticību un iestājās "Daugavas Vanagos".
Dzelzīti interesēja arī literatūra. 1918. gadā pirmās publikācijas Ņižņijnovgorodas krievu preses izdevumos. 1922. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums "Karogu nemiers" ar segvārdu Kārlis Dzelzs. Sadarbojās ar Linardu Laicenu. 1924. gadā iznāca dzejoļu krājums "Sniegs un degošā sirds", bet 1928. gadā stāstu krājums "Gājiens uz nākotni". No 1921. līdz 1937. gadam Dzelzītis sarakstījis arī vairākas juridiskas grāmatas. 1967. gadā iznāca viņa trešais dzejoļu krājums "Pasaules krustceļos", 1981. gadā — "Iesākumā bija vārds".[2]
Kārlis Dzelzītis bija konkordijas "Valdemarija" filistrs.[3]
Mūžībā aizgājis 1982. gada 8. janvārī ASV, Ziemeļkarolīnas štata Solsberijā.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Siguldas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1892.g. — Nr.61.
- ↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās. (1992) — 87.lpp.
- ↑ Kārlis Dzelzītis — timenote.info.lv
- ↑ «Londonas Avīze. — 1982. gada 12. februāris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
