Kārlis Frīdrihs Vatsons

Vikipēdijas lapa
Kārlis Frīdrihs Vatsons
Carl Friedrich Watson
Kārlis Frīdrihs Vatsons
Personīgā informācija
Dzimis 1777. gada 7. jūnijā
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste
Miris 1826. gada 16. martā (48 gadi)
Lestene, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Tautība vācbaltietis
Vecāki Matiass Frīdrihs Vatsons un Agate Vatsone (dzimusi Dullo)
Dzīvesbiedre Benigna Vatsone (dzimusi Adolfi no Graudupes muižas)
Literārā darbība
Valoda latviešu, vācu

Kārlis Frīdrihs Vatsons (vācu: Carl Friedrich Watson, dzimis 1777. gada 7. jūnijā, miris 1826. gada 16. martā) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis, kurā iebilda pret latviešu pārvācošanu un priekšlasījumā aizrādīja, ka latviešu valoda ir bagāta un attīstīties spējīga. Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības biedrs, piedalījās Latviešu literārās biedrības dibināšanā (1824). Laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1822—1826).[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lestenes baznīca, kurā K.F.Vatsons strādāja par mācītāju (1803—1826).

Dzimis Jelgavā 1777. gada 7. jūnijā Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas latīņu valodas un literatūras profesora Matīsa Frīdriha Vatsona un viņa sievas Agates, dzimušas Dullo,[2] ģimenē. Viņš studēja tieslietas Leipcigas un teoloģiju Getingenes Universitātē, 1803. gadā atgriezās dzimtenē un 23 gadus nostrādāja Lestenes draudzē, kopš 1813. gada — arī Struteles draudzē. 1816. gadā iznāca K. Vatsona sastādītā "Lasāmā grāmata latviešu bērniem par labu sarakstīta", kurā, domājot par zemnieku brīvlaišanu Kurzemē, viņš rakstīja: "Ja zemniekiem brīvestība tiktu dota, tad visi taptu brīvi, gājēji un pirtnieki tāpat kā saimnieki." 1819. gada viņš nepiekrita to vācbaltiešu uzskatiem, kas ierosināja veicināt latviešu pārvācošanu, jo "kā liecinot prūšu liktenis, ar pārvācošanu nevar neko labu sasniegt, latvieši, kas aizgūtnēm mācās vācu valodu, to dara cerībā iekļūt kungu kārtā."

1817. gadā viņš Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā nolasīja referātu "Kas biedrībai darāms latviešu kultūras veicināšanai?". Mācītājs ierosināja izdot jaunu laikrakstu "Latviešu Avīzes" un paplašināt Kurzemes latviešu kalendāra literāro daļu. Arī viņš pats piedalījās šīs daļas veidošanā, sniedzot dabzinātniskus rakstus, daiļliteratūru un 1822.—1823. gadā lietuviešu literatūras klasiķa Kristijona Donelaiša dzejoļa "Gadalaiki" tulkojuma fragmentus.

Miris 1826. gada 4. (16.) martā Lestenē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 4. Mitau : Steffenhagen und Sohn 1832, S. 470–474. Napiersky, C.[arl] E.[duard], Beise, Theodor ; Nachträge und Fortsetzung, Bd. 2. Mitau: Steffenhagen und Sohn 1861, S. 270.
  • Deutschbaltisches Biographisches Lexikon 1710–1960. Hrsg. von Wilhelm Lenz. Wedemark: Verlag Harro von Hirschheydt, 1998, S. 852.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]