Kārlis Jakobs Lēvigs

Vikipēdijas lapa
Kārlis Jakobs Lēvigs
Carl Jacob Löwig
Kārlis Jakobs Lēvigs
Personīgā informācija
Dzimis 1803. gada 17. martā
Valsts karogs: Vācija Bādkreicnaha, Vācija
Miris 1890. gada 27. martā (87 gadi)
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Breslava, Prūsijas karaliste (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Akadēmiskais amats Heidelbergas Universitāte
Cīrihes Universitāte
Vroclavas Universitāte
Alma mater Heidelbergas Universitāte
Pasniedzēji disertācijas vadītājs: Leopolds Gmelins
Sasniegumi, atklājumi Broms

Kārlis Jakobs Lēvigs (vācu: Carl Jacob Löwig; dzimis 1803. gada 17. martā, miris 1890. gada 27. martā) bija vācu ķīmiķis, kurš neatkarīgi no franču ķīmiķa Antuāna Žeroma Balāra atklāja bromu.

Viņš kļuva par filozofijas zinātņu doktoru Heidelbergas Universitātē par darbu ar Leopoldu Gmelinu. Veicot izpēti par minerāļu sāļiem, 1825. gadā viņš atklāja bromu, brūnu gāzi pēc sāļa apstrādes ar hloru.[1][2][3]

Pēc darba Heidelbergas Universitātē un Cīrihes Universitātē viņš kļuva par Roberta Bunzena pēcteci Breslavas Universitātē. Viņš strādāja un dzīvoja Vroclavā līdz savai nāvei 1890. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Carl Löwig (1827) "Über Brombereitung und eine auffallende Zersetzung des Aethers durch Chlor" (On the preparation of bromine and a striking decomposition of ether by chlorine), Magazine für Pharmacie, vol. 21, pages 31-36.
  2. Carl Löwig (1828) "Über einige Bromverbindungen und über Bromdarstellung" (On some bromine compounds and on the production of bromine), Poggendorff's Annalen der Physik und Chemie, vol. 14, pages 485-499 (Modern citation: Annalen der Physik, vol. 90, no. 11, pages 485-499).
  3. Carl Löwig, Das Brom und seine chemischen Verhältnisse (Bromine and its chemical relationships) (Heidelberg: Carl Winter, 1829).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]