Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems; Karl Johann Friedrich von Medem
Personīgā informācija
Dzimis	1762. gada 23. martā ; Mežotne, Kurzemes un Zemgales hercogiste; (tagad Latvija)
Miris	1827. gada 24. februārī (64 gadi); Jelgava, Kurzemes guberņa; (tagad Latvija)
Vecāki	Johans Frīdrihs fon Mēdems; Luīze Šarlote Manteifele-Cēge
Brāļi	Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
Māsas	Elīza fon der Reke; Doroteja fon Mēdema
Dzīvesbiedre	Marija Luīze Ernestīne fon der Pālena
Bērni	Kārlis Oto fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis. Remtes muižas, Vecauces muižas (1786) u.c. muižu īpašnieks. Kurzemes muižniecības deputāts. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes civilās valdības vadītājs (1812).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1762. gada 23. martā Mežotnes muižā Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa otrās sievas Luīzes Šarlotes fon Manteifeles-Cēges ģimenē kā viņa ceturtais bērns.^[1]

Kārļa Mēdema vecākā pusmāsa Elizabete Šarlote Konstance kļuva par slavenu rakstnieci, bet māsa Anna Šarlote Doroteja apprecējās ar pēdējo Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu. 1788. gada 24. decembrī viņš apprecējās ar Vilhelmīni Braunu (Wilhelmine Browne of Camus).

Kārlis Mēdems kļuva par Kurzemes bruņniecības pilnvaroto, pēc tēva nāves 1785. gadā viņam piederēja Remtes, Viesātu, Kapeļu un citas muižas. 1800. gadā viņš sāka celt tagadējo Remtes muižas pili, 1804. gadā nopirka arī Jaunauces muižu.

Kad 1812. gada kara laikā Kurzeme un Zemgale 1. augustā atkal tika atdalītas no Krievijas impērijas, grāfs Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems kā Kurzemes bruņniecības pilnvarotais kļuva par hercogistes civilās pārvaldes vadītāju. 1812. gada 20. decembrī sakarā ar Napoleona armijas atkāpšanos viņš zaudēja visus amatus un nodevās savu muižu pārvaldei.

1815. gadā grāfs Kārlis Mēdems uzsāka Jaunauces muižas kungu mājas būvi. Miris 1827. gada 9. decembrī Jelgavā.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1788. gadā grāfs Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems Rīgā apprecējās ar ģenerālgubernatora Džordža Brauna meitu Elizabeti Vilhelmīni.^[2] Viņiem piedzima septiņi bērni:

Kārlis fon Mēdems (15.02.1801 — 17.11.1860), Remtes muižas mantinieks;
Anna, precējusies fon der Ropa (13.11.1789 — 10.10.1807), no 1806. gada Bikstu muižas īpašnieka Ferdinanda fon der Ropa pirmā sieva;
Karolīna, precējusies fon der Ropa (13.07.1794 — 07.02.1872), no 1808. gada Bikstu muižas īpašnieka Ferdinanda fon der Ropa otrā sieva, Jaunauces muižas mantiniece;
Sofija, precējusies fon der Pālena (13.11.1789 — 10.10.1807), no 1821. gada Johana fon der Pālena (1784-1856) sieva;
Doroteja, precējusies fon Šepinga, slepenpadomnieka Frīdriha Magnusa fon Šepinga (1779-1855) sieva;
Elīza fon Mēdema.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 3,1: Kurland, Bd.:1, Görlitz, 1939, S.369^{[novecojusi saite]}

[2] Baltische Historische Kommission

[1]

[2]