Lāčplēsis (eposs)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par eposu. Par citām jēdziena Lāčplēsis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

"Lāčplēsis" ir Andreja Pumpura poēma (1888).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Eposs tika izdots 1888. gadā III Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā.[1] "Lāčplēsis" ir balstīts uz tautas teikām un radīts tautiskā romantisma periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, tā tiek uzskatīta par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis Lāčplēsis un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli Laimdota, Spīdala, Kangars, Melnais bruņinieks.

Eposa sižets izmantots vairākkārt - gan Raiņa lugā "Uguns un nakts", Fallija lugā "Lāčplēsis", gan Aleksandra Rusteiķa kinofilmā "Lāčplēsis", Jāņa Mediņa operā "Uguns un nakts", Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā "Lāčplēsis" un citos darbos.

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eposs "Lāčplēsis" tulkots vismaz divpadsmit svešvalodās - igauņu, lietuviešu, krievu, poļu, japāņu, somu, čehu, holandiešu, dāņu, armēņu, angļu, altajiešu valodās.[2] 2007. gadā tulkots angļu valodā (Bearslayer). Šo tulkojumu veicis Artūrs Kroplijs (Arthur Cropley), bet izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.[3] 2013. gadā izdots tulkojums armēņu valodā. Tulkojuma veikšanai Fēlikss Bahčinjans veltījis aptuveni piecpadsmit gadus, kopš 1998. gada, kad to pamudinājis darīt Māris Čaklais.[4] Salīdzinoši ātrāk "Lāčplēsis" iztulkots krievu valodā. Vladimirs Deržavins to esot veicis pusotra mēneša laikā, sākot ar 1941. gada marta vidu.[5] Deržavina, kā tulkotājs to raksturo, burtiskais tulkojums līdz 1988. gadam izdots sešas reizes, bet 1983. gadā izdots jauns atdzejojums krievu valodā. To veica Ludmila Kopilova.[6] Vladimira Deržavina 1948. gada tulkojums[7] izmantots kā pamats, lai eposu "Lāčplēsis" tulkotu citās valodās, piemēram, šādi tas tulkots japāņu valodā.[8] Japāņu valodā tulkojis Ipei (citviet Ipejs, arī Ipeki) Fukuro. "Krievu tulkojumu viņam iedevis padomju vēstnieks Japānā."[9] Informācija par izdevumiem japāņu valodā nav pilnīga. Atbilstoši žurnālā Karogs publicētajai informācijai "Lāčplēsis" izdots vismaz deviņas reizes no 1954. gada, kad izdots pirmais "Lāčplēša" tulkojums japāņu valodā, līdz 1967. gadam, kad iznācis devītais izdevums. Kopējais metiens esot 200 000 eksemplāri, un viss strauji izpārdots.[10] Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs apzinājis vērtīgu 1956. gadā izdotu izdevumu, kura metiens esot bijis 200 eksemplāri.[11]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ojārs Lāms. Lāčplēša zvaigznājs. Rīga: Zinātne, 2008.
  • Lāčplēša ceļš pasaulē. Sast. Ausma Cimdiņa un Ojārs Lāms. Rīga: Zinātne, 2010.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis"
  2. Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis – joprojām dzīvs», Neatkarīgā Rīta Avīze, 2013, 26. jūlijs; Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā "Lāčplēsis"», Laiks, Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.
  3. Pumpurs, Andrejs. Bearslayer, tulk. A. Kroplijs. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2007, 368 lpp. ISBN 9984-802-54-X
  4. «Pumpura Lāčplēsis iztulkots arī armēniski», LETA, 2013, 18. novembris.
  5. «A. Pumpura «Lāčplēsi» tulko krievu valodā», Cīņa, Nr. 101, 1941, 9. maijs, 3. lpp.
  6. Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā "Lāčplēsis"», Laiks, Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.
  7. «Lāčplēsis Japānā», Karogs, 1967, marts.
  8. Rudzītis, Jāzeps. ««Lāčplēsis» krievu valodā», Padomju Jaunatne, 1988, 24. augusts.
  9. «Lāčplēsis Japānā», Karogs, 1967, marts.
  10. «Lāčplēsis Japānā», Karogs, 1967, marts.
  11. Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis – joprojām dzīvs», Neatkarīgā Rīta Avīze, 2013, 26. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]